Bērnu pavedinātāji ir veci, briesmīga izskata vīrieši? Mīti par pavedināšanu internetā

Mītus par bērnu un pusaudžu pavedināšanu internetā kampaņas "Bīstamā draudzība internetā" īstenošanas gaitā atspēko Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska un Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis.

Realitātē bērnus internetā nereti pavedina arī gados jauni pieaugušie, kuri ir sabiedriski ļoti aktīvi. Pavedinātāji ir parasti cilvēki, bet īpaši draudzīgi pret bērniem. Un nereti viņi pat neslēpj savu vecumu un identitāti.

Kā stāsta Lavčinovskis, bērnu pavedinātāji ir dažāda vecuma personas, bet galvenokārt tie ir vīrieši. Personas, kuras pavedina bērnus internetā, ir dažādu profesiju pārstāvji, un viņiem var būt dažāds izglītības līmenis. "Situācijas ir ļoti dažādas, tāpat kā paši noziedznieki. Ir gadījumi, kad pavedinātāji nemaz neslēpj savu identitāti, ir gadījumi, kad pavedinātāji to slēpj. Visizplatītākais slēpšanās paņēmiens ir viltus profilu izveide sociālajos tīklos. Parasti pavedinātāji uzdodas par vienaudžiem, kas meklē draugus. Šie viltus profili ir izveidoti nesen, tajos nav ticama draugu loka, fotogrāfijas lejupielādētas no interneta – šis arī ir viens no veidiem, kā vecākiem jau laikus identificēt bīstamu draudzību – apskatot bērna jaunā drauga profilu," stāsta Lavčinovskis.

Vainīgās personas "iet līdzi laikam" un izmanto dažādas tehniskās iespējas, lai viņas nevarētu identificēt. Valsts policija vērš uzmanību, ka galvenokārt vainīgās personas, kuras pavedina bērnu internetā, nav pietiekami izglītotas, kā noslēpt savu identitāti, arī policijas iespējas pastāvīgi pilnveidojas. Tādēļ vairumā gadījumu šādas personas tiek identificētas.

Patiesībā nereti bērni tiek pavedināti internetā, kad viņi atrodas mājās – savā guļamistabā, aiz slēgtām durvīm, un kad mājās ir arī citi ģimenes locekļi. To var novērot fotogrāfijās un video ar bērnu pašu radītiem kailfoto un video, kas tikuši izplatīti internetā.

"Pēdējā laikā pieaudzis tādu materiālu skaits, kurus bērni radījuši paši. Bieži šajos materiālos var redzēt, ka bērns atrodas savās mājās – vannasistabā, savā istabā aiz slēgtām durvīm, turklāt reizēm fonā pat ir dzirdamas ģimenes locekļu ikdienas gaitas – otrpus durvīm," ar novērojumiem dalās Katkovska. Viņa papildina: "Šobrīd bērnam pat nav jāiziet no mājām, lai kļūtu par pavedinātāju upuriem, tādēļ vecākiem ir jābūt īpaši modriem. Tas, ka bērns ir mājās, vēl nenozīmē, ka bērns ir drošībā."

Bieži vecākiem šķiet, ka viņi noteikti pamanītu, ka bērns kļuvis par pavedināšanas internetā upuri. Tomēr ne visi bērni apzinās, ka tiek izmantoti un pavedināti, bet citi var izjust pārāk lielu kaunu, lai kādam stāstītu par notikušo. "Jūs varat arī nezināt, ka bērns piedzīvojis seksuālu vardarbību vai kļuvis par pavedināšanas upuri internetā, kamēr vien viņš pats to nav pastāstījis," stāsta Katkovska. Bieži vien, vienreiz iekrītot pavedinātāju lamatās, bērni nonāk "apburtajā lokā", jo tiek šantažēti par fotogrāfijām un video, kas jau ir pavedinātāja rīcībā, tādēļ bērns klusē, nemeklē palīdzību, baidoties, ka materiāls nāks gaismā.

Viņu papildina policijas pārstāvis Lavčinovskis: "Bērni par piedzīvoto pavedināšanu internetā parasti nevienam nestāsta, jo izjūt apjukumu, kaunu, bailes vai vainas sajūtu. Gadījumos, kad bērns par piedzīvoto nevienam nestāsta, apkārtējie par notikušo pavedināšanu var arī neuzzināt. Bērni dažreiz par piedzīvoto internetā pastāsta saviem vecākiem, draugiem vai uzticības personai. Nereti par notikušo pavedināšanu bērna vecāki uzzina no Valsts policijas, kas ir aizturējusi kārtējo pavedinātāju un, analizējot viņa arhīvus, identificējusi upurus."

Patiesībā laika sprīdis sarakstei starp bērnu un cilvēku, kas vēlas viņu pavedināt, var būt tikai dažas minūtes. Pavedinātāji, izmantojot viltu un dažādas metodes spēj bērnus apmānīt arī pavisam ātri. "Bērna pavedināšana var notikt minūšu, stundu, dienu, nedēļu vai mēnešu laikā, izmantojot dažādas metodes, piemēram, solot dāvanas vai naudu, izsakot komplimentus vai draudot," informē Lavčinovskis. Tādēļ vecākiem regulāri jāpārrunā ar bērnu viņa aktivitātes internetā – tikai tā iespējams uzzināt par jaunām draudzībām, ko bērns izveidojis digitālajā vidē, un vairāk par jaunajiem draugiem, kas ļauj laikus novērst bīstamas draudzības internetā.

Kā liecina Latvijas Drošāka interneta centra pieredze, saņemtajos ziņojumos ir redzami materiāli ar dažādiem bērniem no dažādām vidēm. Ikviens bērns, kurš piekļūst internetam bez vecāku uzraudzības, ir potenciāli apdraudēts. Kā stāsta Valsts policijas pārstāvis, kopumā nav vienota nepilngadīgo profila, kuri pakļauti riskam kļūt par cietušajiem no pavedināšanas internetā. Tomēr pastāv noteiktas grupas, kuras pakļautas lielākam riskam, piemēram, bērni ar īpašām vajadzībām (piemēram, garīgās attīstības traucējumi), sākumskolas vecuma bērni, bērni, kuru pašvērtējums ir atkarīgs no citu novērtējuma (piemēram, uzslavas, atzinības), kā arī bērni, kuriem trūkst prasmes sevi aizstāvēt (piemēram, pateikt "nē").

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Katkovska mudina ikvienu vecāku, pedagogu pārrunāt ar bērniem riskus interneta vidē. Lai arī internets var būt lielisks palīgs un vieta, kur atrast jaunus draugus un domubiedrus, arī šajā vidē pastāv savi rakstītie un nerakstītie noteikumi, kurus ievērojot varam būt drošāki. Tikai bērni, kas ir informēti par riskiem un to, kā rīkoties, saskaroties ar aizdomīgu personu, kas vēlas draudzēties, ir vairāk pasargāti no pavedināšanas internetā.

Ja rodas aizdomas, ka notikusi bērna pavedināšana internetā, neizdzēsiet saraksti un sociālā tīkla profilu, saglabājiet visus pieejamos pierādījumus. Vērsieties pēc palīdzības, zvanot pa Uzticības tālruni 116111 , sazinieties ar "drossinternets.lv" vai Valsts policiju. Atpazīt bērna pavedināšanu internetā un uzzināt, kā rīkoties, iespējams arī aizpildot pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv.