Paraudzīties ārpus Latvijas: kā darbojas bērnudārzi Norvēģijā

"Valsts līmenī ir definēts, ka bērni ir prioritāte, jo tieši viņi ir mūsu nākotne. Tas izpaužas arī attieksmē pret ģimenēm – bērniem ir garantēta vieta pirmsskolā jau no gada vecuma, turklāt, vecāki var brīvi izvēlēties bērnudārzu, vadoties pēc atrašanās vietas, pedagoģijas metodēm vai virziena, ko īsteno attiecīgā iestāde. Ņemot vērā, ka mācību maksa vecākiem neatšķiras, izvēloties pašvaldību vai privāto pirmsskolu, vecāki pat nereti dod priekšroku tieši privātajiem. Arī pieteikšanās sistēma ir ļoti ērta un veidota tā, lai ģimenes saskartos ar iespējami mazāku birokrātiju.

Ģimenes ar bērniem ir augsta prioritāte visā valstī, tomēr, lai panāktu situāciju, kāda ir šodien, bija nepieciešami daudzi gadi. Kad uzsāku darboties pirmsskolu jomā 1994. gadā, gandrīz visā valstī bija lielas rindas uz vietām pirmsskolās, turklāt valdīja izteikta nevienlīdzība starp privātajām un pašvaldību pirmsskolām. Nebija arī pienācīgas informācijas aprites, mācību maksu bērnudārzi diezgan brīvi noteica paši, turklāt valdīja stereotipi, ka privātās pirmsskolas ir tikai turīgajām ģimenēm un viņu bērniem.

Foto: pirmsskolu eksperte Ivonne Linnstade.

Pats būtiskākais, ka ir radīta sistēma, kurā ikviena ģimene var brīvi izvēlēties pirmsskolu, vadoties, nevis pēc tā, ko viņi var atļauties, bet pēc tā, kas ir labākais viņu bērnam. Ģimenes izvēlas pirmsskolas pēc atrašanās vietas, pedagoģijas metodēm vai īstenotā mācību virziena, piemēram, ir bērnudārzi ar mūzikas ievirzi u.tml. Lai gan galvaspilsētā, protams, pieprasījums pēc pirmsskolām ir lielāks, nekā reģionos, cena nenosaka izvēli un tas ir būtiski. Reģionos brīvo vietu ir vairāk, jo tika veiktas kļūdainas prognozes par bērnu skaitu pieaugumu.

Arī pieteikšanās sistēma ir veidota, domājot par to, lai ģimenēm jāsaskaras ar iespējami mazāku birokrātiju. Vecākiem nav jāpiesakās konkrētās pirmsskolās, bet jāreģistrējas savā pašvaldībā, kopējā sistēmā atzīmējot prioritārā secībā, kuros bērnudārzos viņi vēlētos pieteikties. Bērnudārziem ir piekļuve šai sistēmai, attiecīgi iespējams redzēt, ko vēlas ģimenes, un pat sadarboties, lai sniegtu nepieciešamo pakalpojumu.

Raugoties no pirmsskolu perspektīvas, jāsaka, ka, lai gan privātās un pašvaldības pirmsskolas, nav identiskās tirgus pozīcijās, situācija ir daudz labāk, nekā citās valstīs, piemēram, Latvijā vai arī Norvēģijā pirms desmit un vairāk gadiem. Būtiski, ka vecāki ļoti respektē privātās pirmsskolas un nereti tieši šie bērnudārzi ir prioritārā izvēle. Arī nesenie pētījumi un vecāku aptaujas apliecina, ka ģimenes ir apmierinātas ar saņemtajiem pakalpojumiem. Bērnu skaits vecumā virs trīs gadiem vienā grupā ir 18 līdz 24 (uz 18 bērniem šajā vecumā jābūt trīs pieaugušajiem, bet uz 14 audzēkņiem jābūt vienam pedagogam), savukārt vecumā zem trīs gadiem viena grupā var būt no deviņiem līdz 15 bērniem (šajā vecuma grupā uz deviņiem bērniem jābūt trīs pieaugušajiem, bet uz septiņiem audzēkņiem jābūt vienam pedagogam). Šāda proporcija sekmē pakalpojuma kvalitāti un vecāki to novērtē. Pastāvošā konkurence ir drīzāk pozitīva un kvalitāti sekmējoša.

Kā daudzviet pasaulē, arī Norvēģijā ir jūtams pedagogs trūkums, tostarp pirmsskolās. Situācija gan nav dramatiska, un sarežģījumus lielākoties izjūtam, kad nākas aizvietot saslimušos pedagogus. Šobrīd tiek paaugstinās izglītības prasības pirmsskolas pedagogiem, tāpēc nākotnē situācija varētu saasināties. Pirmsskolu vadība apzinās, ka telpas, rotaļlietas u.c. lietas vēl nepadara bērnudārzu par labu un izšķiroša loma ir tieši skolotājiem, tāpēc par viņiem šeit rūpējas.

Runājot par pandēmijas ietekmi, jāpiezīmē, ka šobrīd vairāk nav nekādu ierobežojumu, bet iepriekš bija dažādi risinājumi – bija periods, kad vecāki nedrīkstēja ienāk pirmsskolas telpās, arī bērni varēja tikties tikai savas grupas ietvaros un bērnudārziem bija saīsināts darbalaiks. Ja bija ļoti augsts saslimušo skaits un grūtības atrast pedagogus, kas aizvietotu, dažas grupas uz laiku tika slēgtas, bet kopumā pirmsskolas darbojās bez pārtraukuma."