"Pasaulei ir jāzina patiesība. Taču pagaidām pat paziņas Itālijā netic, ka mūs nogalina," saka Kristīna. "Esmu pazaudējusi daļu draugu Krievijā – mums nav pa ceļam ar tiem, kas attaisno Putina režīmu. Bet mans dēls, pusaudzis, paziņoja, ka vienas dienas laikā ir sagruvuši visi viņa sapņi."
Pirms kāda laika Kristīne apprecējās ar itāli. Bērni ar viņas mammu palika Ukrainā. Diemžēl šī laulība jau ir izjukusi, taču Kristīna ik pēc trim mēnešiem lidoja peļņā uz Sardīniju, iemācījās valodu. Gaidīja, kad bērni pabeigs skolu, lai pavisam paņemtu viņus pie sevis. Viss jau bija sagatavots…
Pirms pieciem gadiem izdevās nopelnīt un sakrāt naudu trīsistabu dzīvoklim Harkivā. Prieki bija īsi – tagad māju jebkurā brīdī var sabombardēt "atbrīvotāji". Bērnu tēvs šobrīd karo. Kristīna visu laiku par viņu uztraucas. Stāsta, ka nekad iepriekš ar bijušo vīru nav bijušas tik siltas attiecības.
Kā jums sākās karš?
Naktī uz 24. februāri pamodāmies no sprādzienu trokšņa. Ap 4.20 no rīta nogranda divi sprādzieni. Uzreiz pielēcām kājās. Sākām sazvanīties ar paziņām Odesā, Nikolajevā utt. Visas pilsētas tika pakļautas uzbrukumiem. Tā viss sākās un turpinājās. Pēdējās dienās apšaude vispār nerimās. Mums visu laiku uzbruka. Reizēm ap pieciem, sešiem no rīta kļuva nedaudz mierīgāks, pieklusa. Naktī bombardēja intensīvāk. Taču mēs pat dienā nevarējām pagulēt.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
