Vēlos uzņemt bēgļu ģimeni savās mājās. Kas jāzina man un cilvēkiem, kas pie manis dzīvos?

Jau pagājušā piektdienā Rīgas vicemēre Linda Ozola pavēstīja, ka ir izsmeltas galvaspilsētas pašvaldībai pieejamās bēgļu izmitināšanas rezerves, ko paredz domes līgumi, kas noslēgti vietējo katastrofu gadījumiem. Rīgā tiks meklētas jaunas iespējas, taču nepieciešama arī citu Latvijas pašvaldību palīdzība. Dažas jau atsaukušās. Piemēram, Alūksne izteikusi gatavību palīdzēt līdz 100 bēgļiem, izmitinot pašvaldības iestāžu ēkās un piedāvājot darbu vietējos uzņēmumos.

Brīvprātīgo organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone "Delfi" pastāstīja, ka daudzas Latvijā ieradušās bēgļu ģimenes jau apmetušās pie radiniekiem, paziņām, draugiem un kolēģiem. Dzīvojamās telpas piedāvā darba devēji, kas šādi vēlas sev piesaistīt darbaspēku. Kopumā līdz pagājušās nedēļas beigām piedāvāt pajumti Ukrainas bēgļiem pieteikušies apmēram 3300 brīvprātīgo.

Tomēr, kā precizē Ozola, aptuveni puse iedzīvotāju, kas brīvprātīgi pieteikušies izmitināt Ukrainas bēgļus, atsakās, kad viņiem piezvana un lūdz nodrošināt pajumti konkrētai ģimenei. Kādam tas bijis emocionāls lēmums, kāds bija gatavs nodrošināt mājokli vien uz dažām dienām, pretrunīgo reakciju skaidro politiķe. Tos, kas ir gatavi uzņemt bēgļus, Ozola aicina pirms pieteikšanās rūpīgi apsvērt lēmumu, izvērtējot visus apstākļus.

Bet kas jāzina bēgļiem un viņu izmitinātājiem, pirms pieņemt šo apzināto lēmumu? To lūkoja noskaidrot "Delfi".

Pirmais solis tiem, kas gatavi piedāvāt patvērumu, – aizpildīt pieteikuma anketu šeit. Vēlams sākotnēji rēķināties, ka termiņš ir ne mazāks par trīs mēnešiem. Kā paskaidroja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (organizē izmitināšanu) pārstāve Agrita Vītola, nav nekādu konkrētu tehnisko prasību par mājokli, ko drīkst piedāvāt bēgļiem.

"Piedāvājot patvērumu bēgļiem – istabu, dzīvokli vai māju, pirmkārt, jāparūpējas par drošību – gan savas ģimenes, gan cilvēku, kurus uzņemat," skaidro Linda Jākobsone. "Viņiem jārada cienīgi apstākļi uz vismaz trīs mēnešiem. Jā, viņi jūsu mājās ir viesi, bet jāpatur prātā, ka viņiem nav, kur atgriezties. Viņi nav ieradušies tūrisma ceļojumā uz nedēļu vai divām – viņiem uz laiku nepieciešams integrēties Latvijas sabiedrībā. Tas nav vienkārši.

Tāpat jāņem vērā, ka cilvēkiem, ko uzņemsiet, ceļš uz Latviju bijis ļoti smags – viņiem ir psiholoģiska trauma. Jaunajam mājoklim nekādi nevajadzētu pastiprināt stāvokļa nestabilitātes sajūtu. Sak, nedēļu padzīvosiet šeit, nedēļu – tur! Daudzi pieņem lēmumu palīdzēt, ļaujoties emocionālam grūdienam. Tas ir saprotami, taču jāizsver savi spēki. Visu informāciju no anketām nododam Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, lai izvērtētu reālās izmitināšanas iespējas."

Vai piedāvāt pajumti, ja zināt, ka varēsiet to nodrošināt ierobežotu laiku, piemēram, līdz vasarai? "Neviens nevēlas būt par apgrūtinājumu," norāda Linda Jākobsone. "Domāju, ka vairums šurp atbraukušo meklēs darbu, līdz vasarai daudzi to atradīs. Galvenokārt – sezonas darbu. Tā viņi varēs paši sev nodrošināt iztikas līdzekļus un meklēs mājokli īrei. Šobrīd runa ir par pirmajām 90 dienām. Jāatceras, ka vairums atbraukušo ir seniori un sievietes ar bērniem, kam darba atrašana ir tieši saistīta ar iespēju nodrošināt bērnu pieskatīšanu."

Vai drīkst lūgt bēgļiem vai valstij palīdzību apmaksāt komunālo pakalpojumus ģimenei, kas uzņem šos bēgļus? "Esmu redzējusi dažādus variantus," teic Jākobsone. "Piemēram, Ogres pašvaldība apņēmusies maksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Arī Cēsis sola atbalstīt ģimenes, kas uzņem pie sevis bēgļus. Ir arī citi piemēri. Pagaidām tās ir atsevišķu pašvaldību iniciatīvas."

Daži bēgļi meklē iespējas mājokli īrēt. "Mūsu feisbuka lapā ir daudz lūgumu palīdzēt, arī no ģimenēm, kas ir gatavas maksāt par īri," uzsver Jākobsone. "Viņi norāda "griestus", līdz kādai robežai var maksāt. Latvijā nonākušas ģimenes ar dažādiem ienākumu līmeņiem."

"Delfi" rīcībā nonākusi informācija, ka dažādas personas un organizācijas aicina ģimenes Latvijā pieņemt un izmitināt ukraiņu bērnus, kas dažādu iemeslu dēļ ir bez vecāku aprūpes.

Organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone uzstāj, ka jebkuram jautājumam par nepilngadīgu personu izmitināšanu jāieslēdz "sarkanā lampiņa", jo kara apstākļos bērni ir īpaši jūtīga grupa, kam nepieciešama īpaša uzmanība. "Jebkuram bērnam, kas netiek pieskatīts, tūlīt jānonāk bāriņtiesas uzmanības lokā. Pretējā gadījumā var būt dažādas negatīvas sekas."

Lūk, risinājumi, ko sagatavojuši Latvijas Labklājības ministrijas speciālisti:

Ja bērns Latvijā ieradies bez vecākiem. Ģimene vai persona, kas ieguvusi audžuģimenes, aizbildņa, adoptētāja vai viesģimenes statusu, var vērsties bāriņtiesā ar iesniegumu tikt ieceltai par ārkārtas aizbildni. Tā var būt gan ģimene, kurā ieradies bērns, gan arī ģimene, kas jau pilda audžuģimenes vai viesģimenes funkcijas Latvijā. Vai arī ukraiņu ģimene, ar kuru kopā bērns ieradies Latvijā.

Bāriņtiesa pārrunās ar potenciālo ārkārtas aizbildni noskaidro visu informāciju par konkrēto bērnu, motivāciju un piemērotību kļūt par ārkārtas aizbildni. Bāriņtiesa noteikti noskaidros arī bērna viedokli, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, un spēju pieņemt lēmumus patstāvīgi.

Ja Latvijā ieradusies grupa no ukraiņu bērnu nama. Ja bērni uzsver, ka nevēlas tikt šķirti, viņus aprūpes iestādēs (internātos) izmitina kopā, saglabājot viņu pēdējo drošības balstu – viņiem pazīstamus cilvēkus. Šādā gadījumā netiek skatīta iespēja izmitināt bērnus pie ārkārtas aizbildņiem. Par šo bērnu likumisko pārstāvi kļūst konkrētās aprūpes iestādes vadītājs.

Palīdzība bērniem un aizbildņiem. Ārkārtas aizbildnis saņem no valsts pabalstu – 171 eiro mēnesī, neatkarīgi no uzņemto bērnu skaita, kā arī pabalstu bērnu uzturam: ne mazāk par 215 eiro bērnam vecumā līdz septiņiem gadiem un 258 eiro par bērnu no septiņiem līdz 18 gadiem.

Paredzēts arī pabalsts apģērba un mīkstā inventāra (gultas veļas, segas, spilvena, matrača utt.) iegādei atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajam apmēram, kāds noteikts audžuģimenē ievietotajiem bērniem. To var aizvietot, izsniedzot apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamas lietas. Atbalsta saņemšanai ārkārtas aizbildnis iesniedz rakstisku iesniegumu pašvaldībā, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu. Atbalstu izmaksās no šīs pašvaldības budžeta līdzekļiem. Pašvaldība var lemt arī par papildu nepieciešamo pakalpojumu piešķiršanu bērna sociālās situācijas uzlabošanai. Atbalsta izmaksas pašvaldībai kompensē valsts.

Eiropas Savienība aktivizējusi Direktīvu par pagaidu aizsardzību cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā. Ukrainas pilsoņiem jau sen nav nepieciešama vīza, lai iebrauktu Šengenas zonā, taču līdz šim bezvīzu režīms ļāva uzturēties ES tikai 90 dienas – direktīva šo termiņu ir pagarinājusi. Sākotnēji pagaidu aizsardzība būs spēkā vienu gadu. Ja situācija neuzlabosies, termiņš automātiski pagarināsies ik pēc pusgada. Ja situācija ukraiņiem ļaus atgriezties dzimtenē, direktīva tiks apturēta.

Pagaidu aizsardzības statuss ļauj Ukrainas valstspiederīgajiem brīvi pārvietoties Eiropā, nodrošina piekļuvi darba tirgum, mājokļa pieejamību, sociālo un medicīnisko palīdzību, izglītību. Nepavadītiem bērniem un pusaudžiem pagaidu aizsardzība piešķir tiesības uz likumīgu aizbildnību un piekļuvi izglītībai.

Šīs tiesības ir piesaistītas nevis visai ES, bet gan konkrētai valstij. Lai tās izmantotu, jālūdz uzturēšanās atļauja valsts pārvaldē, kas nodarbojas ar pagaidu aizsardzības jautājumiem. Latvijā vispirms jāvēršas Valsts robežsardzē, bet pēc tam – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai saņemtu ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību.

Visa aktuālā informācija Latvijā iebraukušajiem Ukrainas bēgļiem pieejama šajā saitē.

Rīgas Kongresu namā izvietotajā bēgļu atbalsta centrā var gūt psiholoģisko palīdzību, ko nodrošina centra "Skalbes" krīzes psihologs. Veselības ministrija piedāvā psiholoģiskā atbalsta iespējas gan pieaugušajiem gan bērniem. Informācija par pieejamajiem pakalpojumiem atrodama ministrijas mājaslapā – latviešu, ukraiņu un angļu valodā.

"Ir jāsaprot, ka cilvēks, kas pārdzīvojis nāves draudus, iespējams, arī savu tuvinieku bojāeju un bijis spiests bēgt no savas zemes, savām mājām, ir guvis traumējošu pieredzi un piedzīvo lielu stresu," uzsver ārsts-psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Tarass Ivaščenko. "Ne vienmēr viņš var saglabāt mieru un uzvesties adekvāti. Saziņa un sadarbība var nebūt gluda un vienkārša. Pilnīgi iespējams, ka cilvēkam būs nepieciešama nopietna psiholoģiskā palīdzība. Tādēļ pa rokai jātur speciālista tālruņa numurs.

Jāņem vērā arī atšķirīgās mentalitātes un kultūras. Jebkādas viņa uzvedības īpatnības jums var šķist nepieņemamas, kas var kļūt par konfliktiem labvēlīgu augsni. Svarīgi jau laikus izrunāt robežas – ko jūsu mājoklī drīkst un ko nedrīkst darīt, kas ir pieņemami un kas nē. Jo vēlāk var izrādīties, ka jūsu izmitinātajiem cilvēkiem ir pavisam cita dzīves uztvere, kas nekādi neatbilst jūsējai kārtībai. Sākumā par to parasti neviens nedomā.

Līdztekus materiālajai palīdzībai svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot sakarus starp bēgli un viņa tuviniekiem, tādēļ viņam nepieciešams mobilais tālrunis un pieeja internetam. Iespēja sazināties ar tuviniekiem un būt informētam – ļoti svarīgs aspekts.

Daudziem ir svarīgi būt un justies noderīgiem. Dodiet viņiem iespēju pielikt roku mājas sadzīvē, palīdzēt ģimenei, kas viņus uzņēmusi. Un, protams, lielākajai daļai ir ļoti svarīgi izrunāties – jābūt gataviem ilgām sarunām. Tikpat svarīga kā vajadzība izrunāties, ir arī cilvēka vēlme kaut ko nestāstīt.

Dzīvot kopā – tas ir ļoti nopietns lēmums, jo jums un jūsu tuviniekiem būs jāmaina ierastā ikdiena, kā arī jātērē papildu līdzekļi un laiks, lai sakārtotu dokumentus, meklētu vai iegādātos nepieciešamās lietas (sākot ar higiēnas līdzekļiem), aizvestu un atvestu, skaidrotu kādas jums pašsaprotamas lietas, piemēram, kā izmantot vietējo sabiedrisko transportu, palīdzētu ar tulkošanu. Tas prasa ne tikai pacietību, bet reālu apstākļu kopumu, naudu un brīvo laiku. Vērts padomāt, vai esat gatavi pilnībā uzņemties šādu atbildību?"

"Delfi TV" raidījumā "Tiesības zināt" Latvijas Cilvēktiesību centra jurists Edgars Oļševskis uzskaitīja virkni juridisko nianšu, kas jāņem vērā tiem, kuri vēlas palīdzēt bēgļiem no Ukrainas.

Palīdzība ir bezmaksas. Jurists norāda, ka tiem, kas vēlas palīdzēt bēgļiem, nevajadzētu prasīt par to atlīdzību. Palīdzības saņēmējiem nedrīkst prasīt parakstīt apliecinājumu, ka viņiem nav sūdzību par saņemto lietu kvalitāti – cilvēkus, kas bēg no kara, šāda uzspiesta atbildība var biedēt.

Tiesiskā palīdzība. Tie, kas vēlas pie sevis izmitināt pazīstamus ukraiņu bēgļus, var lūgt palīdzību noformēt visus dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, NVO "Gribu palīdzēt bēgļiem", Latvijas Cilvēktiesību centrā, Tiesībsarga birojā. Pēdējās divās organizācijās drīkst droši lūgt specifisku juridisko palīdzību nepieciešamības gadījumā. Gatavību sniegt bezmaksas konsultācijas Ukrainas iedzīvotājiem, kas bēg no kara, izteikuši arī 84 zvērinātie advokāti Latvijā. Plašāka informācija: www.advokatura.lv.

Sociālā palīdzība. Vienotais Ukrainas bēgļu ES regulējums teorētiski paredz, ka cilvēks saņems vienādu sociālo atbalstu neatkarīgi no tā, kurā Latvijas pilsētā apmetīsies.

Darbs. Pagaidu statuss bēgļiem dod tiesības strādāt. Vienīgā iespējamā problēma varētu būt saistīta ar valsts valodas prasībām. Oļševskis raidījumā pauda cerību, ka pašreizējos apstākļos neviens neuzdrošināsies likt šķēršļus par šo.

Finanses. Visas problēmas, ko sākotnēji piedzīvoja bēgļi, mēģinot atvērt kontu Latvijas kredītiestādēs, tagad ir atrisinātas, uzsver Oļševskis.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis "Delfi TV" raidījumā "Spried ar Delfi" secināja, ka cilvēkus, kas ir kara apstākļos, arī bēgļus, kas ierodas, varam saukt par paaugstināta riska personām – viņiem veselības problēmu var būt vairāk.

"Tostarp jautājums ir arī par Covid-19 situāciju, jo mums nav lielas pārliecības par to, kas notiek Ukrainā ar šo pandēmiju – saslimšanām un komplikācijām. Mums ir jārēķinās un varbūt jādomā par papildu resursiem un palielinātu uzmanību attiecībā uz šiem cilvēkiem," norādīja Briģis.

Veselības ministrija mājaslapā publicējusi informāciju par Ukrainas bēgļiem pieejamajiem medicīnas pakalpojumiem.

Medicīniskie pakalpojumi – bez maksas. Ukrainas pilsoņiem, kas ierodas un apmetas Latvijā, būs pieejama valsts apmaksātā medicīniskā palīdzība, ieskaitot medikamentus, – tādā pašā kārtībā, kā to saņem Latvijas pilsoņi, bez pacienta līdzmaksājuma. Ministrija uzsver, ka privātā kārtībā daudzi ārsti un medicīnas iestādes ir gatavas pieņemt bēgļus ārpus rindas un darbalaika. Grūtniecēm piedāvājumus sagatavojusi arī dūlu apvienība u.t.t. Visi ir ļoti atsaucīgi.

Bez sertifikātiem un testiem. Lai iebrauktu Latvijā, bēgļiem nav nepieciešams Covid-19 vakcinācijas sertifikāts vai testēšana. Tie, kas vēlas, var veikt valsts apmaksātu Covid-19 testēšanu vai vakcināciju.

Lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, Ukrainas bēgļiem nav jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, nepieciešams vien personu apliecinošs dokuments – pase un/vai vīza, uzturēšanās atļauja.

Lai noskaidrotu interesējošos jautājumus (angļu un krievu valodā) par veselības aprūpi, bēgļi tiek aicināti zvanīt 80001234, no pirmdienas līdz ceturtdienai no pulksten 8.30 līdz 17, piektdienās – no pulksten 8.30 līdz 15. Zvanot no ārvalstu numuriem: +371 67045005.

Garantētie ienākumi. Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte skaidro, ka ikvienam bēglim ir tiesības saņemt Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu – summa, kas paredzēta visiem Latvijas iedzīvotājiem: 109 eiro pirmajai (vai vienīgajai) personai mājsaimniecībā un 76 eiro katram nākamajam mājsaimniecības loceklim.

Krīzes pabalsts. Bēgļiem ir iespēja lūgt krīzes pabalstu, uzsver Kondrāte. Tā apmērs atsevišķi dzīvojošai personai – līdz valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai (500 eiro). Ģimenei – līdz divām valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām.

Pārtika un sadzīve. Ja nepieciešams, tiek nodrošinātas pārtikas un ikdienas lietu pakas, kurās iekļauti pārtikas produkti, materiāli skolai un higiēnas preces. Apģērbu un higiēnas preces nodrošina Sarkanais Krusts, kura pārstāvis pieejams Kongresu namā. Bēgļiem tiek izsniegtas arī SIM kartes, kas nodrošina neierobežotus sakarus Eiropā un Ukrainā trīs mēnešus, kā arī transporta braukšanas kartes.

Izglītība. Rīgas mērs Staķis pavēstījis, ka pašlaik tiek meklētas telpas, kurās izvietot Ukraiņu vidusskolu – pašreizējā skolā visus bērnus nav iespējams uzņemt. Vairums vēlas turpināt mācīties ukraiņu valodā.

Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem no 21. marta atrodas Kaļķu ielā 1. Centrs atvērts no pirmdienas līdz piektdienai no 9.00 līdz 18.00.

Centrs darbojas pēc "vienas pieturas" principa, ļaujot nekavējoties saņemt vairāku valsts un pašvaldības dienestu pakalpojumus – Valsts robežsardze (dokumenti un statuss), Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (izmitināšana), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (vīza), Valsts Nodarbinātības dienests (darbs), Nacionālais Veselības dienests (medicīniskā palīdzība), Rīgas domes Labklājības departaments (sociālā palīdzība un pabalsti) u.c.

Brīvdienās, kad atbalsta centrs ir slēgts, var zvanīt uz pašvaldības zvanu centru 80000800, kas pieejams visu diennakti.