Valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā pagājušajā gadā ir notikušas 387 dzemdības, kas ir par 47 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati. Dzimušo mazuļu skaits varētu būt lielāks, jo sievietēm pēc 35 gadu vecuma tiek nodrošināta iespēja veikt divu embriju transfēru, kā arī statistika neietver informāciju par maksas dzemdībām vai ārvalstīs notikušām dzemdībām pēc valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanas, informē NVD pārstāve Ginta Ozoliņa.
Analizējot datus, secināts, ka Latvijā minētais pakalpojums ir īpaši pieprasīts tieši to sieviešu vidū, kuras ir vecuma grupā no 35 gadiem. Ņemot vērā pakalpojuma pieprasījumu, demogrāfisko politiku un citu valstu pieredzi medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma nodrošināšanā, no 2022. gada ir palielināts vecums, līdz kuram sievietei ir iespēja veikt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru. Turpmāk procedūru var veikt sievietes līdz 40 gadu vecumam (iepriekš – līdz 37 gadu vecumam).
Kopumā 2021. gadā ir veiktas 912 valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras, no kurām vairāk nekā pusē jeb 52 procentos gadījumu bijis veiksmīgs rezultāts, un iestājusies grūtniecība.
No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ārstu-speciālistu konsultācijas un nepieciešamie izmeklējumi neauglības diagnozes noteikšanai, pēc kuras tiek uzsākts ceļš uz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru. Šo pakalpojumu Latvijā sniedz vairākas ārstniecības iestādes: klīnika "EGV"; klīnika "VASU"; klīnika "My Clinic Riga"; klīnika "iVF Riga"; klīnika "AVA Clinic"; reproduktīvās medicīnas centrs "Embrions".
2022. gadam medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem kopumā ir plānoti vairāk nekā 2,5 milj. eiro. Plānots, ka šis finansējums nodrošinās iespēju veikt 1375 medicīniskās apaugļošanas procedūras.
Plašāku informāciju par valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu iespējams uzzināt NVD tīmekļvietnes sadaļā "Medicīniskā apaugļošana".
Randiņš dzimumšūnām jeb Kas ir inseminācija
Neauglības ārstēšanā ir dažādas metodes. Ko nozīmē inseminācija, kādos gadījumos to iesaka izmantot un ar ko tā atšķiras no IVF jeb apaugļošanas laboratorijā, portālam "Cālis.lv" skaidro auglības klīnikas "Mama Rīga" reproduktoloģe Viktorija Zaļetova.
No šķietami bezcerīga gadījuma līdz mazuļa sagaidīšanai. Sievietes pieredzes stāsts
Grūtības palikt stāvoklī, mākslīgā apaugļošana, mazuļa zaudēšana, reproduktīvo orgānu veselības problēmas, priekšlaicīgas dzemdības, to visu piedzīvoja kāda ģimene, līdz tomēr izdevās sagaidīt savu mazulīti. Tagad puisēnam jau apritējis gadiņš, un mamma nolēma padalīties savā pieredzē, lai iedrošinātu citus pārus – nepadoties un cīnīties, lai rokās mīļi skautu savu lolojumu. Sieviete vēlējās palikt anonīma.
Citāds skatījums par neauglību un mākslīgo apaugļošanu
Kā liecina pēdējo gadu statistika, gana daudziem pāriem ir problēmas tikt pie mazuļa. Daļai pārbaužu laikā tiek atklātas kādas veselības problēmas, taču ir arī tādi, kuriem no mediķu viedokļa viss ir kārtībā, bet mazulis kā nepiesakās, tā nepiesakās. Šoreiz piedāvājam nedaudz citādu skatījumu par iemesliem, kāpēc dažiem neizdodas īstenot sapni par bērniņu un par to, cik "nevainīga" sievietes veselībai ir mākslīgā apaugļošana. Savu viedokli sniedz speciāliste bērnu psiholoģijā un pedagoģijā, hiromante Natālija Čehovska no Ukrainas.
Četri izplatīti mīti par 'mēģenes bērniem'
Pagājuša gadsimta otrajā pusē pasaulē nāca meitene vārdā Luīze Džoja Brauna. Viņa ir pirmais tā sauktais "mēģenes bērns". Meiteni ieņēma, dzimumšūnām satiekoties nevis mātes organismā, bet laboratorijas apstākļos. Meitenes dzimšana piesaistīja lielu sabiedrības uzmanību un radīja virkni jautājumu par to, vai viņa būs vesela un attīstīsies tāpat, kā citi bērni. Luīze auga tāpat, kā to darīja citi. Tagad viņai pašai jau ir divas atvases.
Neauglības diagnoze mūsdienās nereti kļuvusi ļoti komerciāla, atzīst 'My Clinic' vadītājs
Neauglības klīnika "My Clinic Riga" nesen piesaistījusi jaunu investoru – Polijas uzņēmumu, un nākotnē turpinās attīstīt gan neauglības ārstēšanas pakalpojumu sniegšanu, gan citus. Klīnikas vadītājs Māris Arājs intervijā stāsta par to, kā veicās ar finansējuma piesaisti klīnikai tās darbības sākumā gan to, kādēļ neauglības diagnoze bieži vien kļūst par komerciālu pasākumu.
Ginekoloģe: pirms plānot bērnu pēc 40 gadu vecuma, jāveic vispārēja veselības pārbaude
Mūsdienās vēlās mammas jeb sievietes, kuras pirmo bērnu izvēlas dzemdēt pēc 40 gadiem, nav retums. Iedvesmojoties no sociālajos tīklos publicētajām slavenību foto kopā ar bērniem, kuri veiksmīgi sagaidīti pēc 50 gadu vecuma, citi pāri dodas meklēt reproduktologa palīdzību, lai vēl kļūtu par vecākiem, izmantojot donora materiālu. Kādi riski iespējami mammai un bērnam, plānojot grūtniecību vēlu? To skaidro Dr. Kristīne Ķempe, klīnikas "EGV" ginekoloģe reproduktoloģe, ultrasonogrāfijas speciāliste.
Valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošana: tagad par vienu Cesvaini vairāk
43 procentiem sieviešu pēc valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas iestājusies grūtniecība, liecina Nacionālā Veselības dienesta (NVD) aptauja, veikta pēc centralizētās rindas izveidošanas šāgada sākumā. Paša dienesta aprēķini ir par dažiem procentiem optimistiskāki. Valsts programmā kopš tās uzsākšanas 2012. gada rudenī jau notikušas vairāk nekā 1409 dzemdības.
Embrioloģe stāsta, kā vecāki ar ģenētiski pārmantotām slimībām tiek pie vesela bērna
Šķiet, nevienu vairs nepārsteigsi ar to, ka pāri, kam diagnosticēta neauglība, var ieņemt bērniņu ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību. Taču ne visi zina, ka šī metode ir ne tikai neauglības ārstēšanas risinājums, bet arī sniedz vairākas priekšrocības, lai piedzimtu vesels bērns. Viena no tādām priekšrocībām ir pirmsimplantācijas ģenētiskā diagnostika. Par šo metodi neauglības ārstēšanas kampaņas īstenošanas laikā stāsta klīnikas EGV embrioloģe, medicīnas zinātņu doktore Ilona Joniņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
