Studiju iespējas Eiropā – kārdinošā bezmaksas izglītība var izrādīties slazds

Nereti šāda veida kompānijas – kas palīdz atlasīt un iesniegt dokumentus studijām ārzemēs, konsultē bez maksas, bet maksas var būt, piemēram, palīdzība ar dokumentu sagatavošanu un nosūtīšanu u.tml. Konsultācijas uzņēmumiem parasti ir savs, plašs, augstskolu loks, ar ko sadarbojas, taču iespējas studēt var izskatīt arī ārpus šī loka.

Aplūkosim dažādas valstis.

Skandināvu valstīs ir bezmaksas izglītība, tādēļ labs variants ir meklēt studiju iespējas šeit – Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā Dānijā. Tiesa, programmu klāsts angliski nav plašs. Turklāt Dānija pēdējā gada laikā būtiski, par kādiem 85 procentiem, samazinājusi šādu programmu skaitu. "Agrāk Dānija bija viens no top galamērķiem, tagad nē, jo šogad valsts līmenī tika pieņemts lēmums programmas samazināt, jo bija ārzemju studenti, kas ļaunprātīgi izmantoja iespējas strādāt un saņemt naudu, bet – īsti nemācoties," skaidro Darja Fokina. Turklāt Dānijā ir lielas dzīvošanas izmaksas.

Somijā atrodamas bezmaksas programmas, kas lieliski piemērotas tiem, kam rūp daba un ekoloģija, un tiem, kam ir aktuāla tēma par globālo sasilšanu.

Zviedrija viens no populāriem mērķiem bezmaksas studijām. Zviedrija ir viena no drošākajām un modernākajām Eiropas valstīm, tur ir atrodamas gan ekonomikas, gan mediju dizaina, gan mārketinga programmas.

Populārākais galamērķis šobrīd ir Nīderlande, kur ir lielākais piedāvājums angliski – gan eksaktās zinātnes, inženierzinātnes, medicīna, gan literatūra, filozofija, arheoloģija. Arī teoloģija un pat astronomija. Ir, no kā izvēlēties. Gan akadēmiskas, gan praktiskas programmas. Nīderlandē studijas ir maksas, bet ir iespējams pieteikties valsts kredītam. Turklāt papildus var pretendēt uz stipendiju. Vairāk var uzzināt mājaslapā šeit.

"Nīderlandē nereti ir grūti atrast dzīvesvietu. Ir augstskolas, kur piedāvā kopmītnes, bet ir, kur ne un tiek noteikti stingri termiņi, līdz kuriem dzīvesvieta jāsameklē, ja ne – var pat atteikt studijas. Tāpēc skaidrojam, ka par šiem jautājumiem ļoti jāpadomā, sevišķi, ja šogad beidz skolu – ļoti laicīgi," uzsver Anna Strode.

Īrijā var meklēt studiju finansēšanas iespējas, kur ir iespējams maksu segt pat pilnā apmērā – tādēļ tas ir labs galamērķis.

Te atrodamas interesantas programmu kombinācijas, piemēram, bizness un tehnoloģijas. Ļoti specifiskas programmas, kuras ir pagrūti atrast citās Eiropas valstīs. Eiropā tikai Īrija ir valsts, kur angļu valoda ir valsts pirmā valoda, tāpēc skolēniem būs izdevīgi apvienot darbu ar studijām.

Lielbritānijā pēc breksita situācija studijām ir sarežģītākā. "Ir mainījušās cenas studijām Eiropas studentiem, vajadzīgas vīzas un apdrošināšana, kaut arī ir pieejamas kredītu un finansējumu iespējas, kā arī izdevīgas stipendijas. Vēl joprojām Lielbritānijā ir ļoti plašs programmu spektrs, vairāk nekā 50000 programmas dažādās un ļoti specifiskās sfērās. Lielbritānijas diplomu šobrīd iespējams iegūt arī Eiropas valstīs, piemēram Vācijā, Grieķijā, Kiprā un Polijā," stāsta Anna Strode.

Vācijā ir pieejamas universitātes, kur studijas notiks angļu valodā, šeit ir plaša programmu izvēle gan biznesa programmās, gan radošajās programmās. Ir universitātes, kur ir pieejams kredīts, lai studiju laikā nav jāsatraucas par finansēm. "Pēc studijām var doties dzīvot vai strādāt jebkurā valstī, nav jāpaliek Vācijā. Izmaksas studijām ir dažādas, jāizvēlas atbilstoši savām iespējām," min Anna Strode.

Grieķijā un Polijā pieejamas bakalaura programmas universitātēs angļu valodā, kur ir iespējams saņemt Lielbritānijas izglītību. "Šajās valstīs ir izdevīgas izmaksas dzīvošanai," salīdzina Anna Strode.

Beļģijā ir atrodamas specifiskas studiju programmas, piemēram, saistībā ar video spēlēm – dizains, skaņas dizains, animācija u.tml. Šādas programmas paliek arvien populārākas un pieprasītākas, tā ir industrija, kas šobrīd ļoti attīstās.

Papildu izdevumi var būt par grāmatām. "Piemēram, ekonomikas un biznesa programmās tās jāpērk vairāk, sociāli humanitārās programmās biežāk pieejami materiāli bibliotēkās, nav tik lieli izdevumi. Bet teiktu, ka vidēji ar 300 līdz 600 eiro gadā jārēķinās mācību izdevumiem, šur tur mazāk," spriež Darja Fokina.

Var izmantot mājaslapu "Numbeo.com", lai izpētītu, kādas var būt attiecīgajā valstīs dzīvesvietas, transporta u.c. izmaksas.

Daži fakti, ko ņem vērā:

Ir augstskolas, piemēram, Nīderlandē, kur dokumentu iesniegšana nākamā mācību gada studijām beigusies jau 15. janvārī! Bet nenokar degunu – ir programmas, kur vēl pieņem dokumentus vēl 1. maijā un pat vasarā. Jārēķinās, ka laiku aizņem dokumentu gatavošana, motivācijas vēstules rakstīšana u.tml.

Valsts Izglītības Attīstības aģentūras "Euroguidance" programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone skaidro, kāpēc valsts politika mainījusies un vairs netiek piešķirts studiju kredīts no valsts studijām ārzemēs: "Šādas studijas ir personiskā iniciatīva. Valsts sniedz atbalstu tikai "Erasmus+" un "Nord+" programmām – tās ir programmas, kurās piedalās Latvijas studenti kā apmaiņas studenti studijās vai praksē ārzemēs, ne ilgāk kā uz gadu. Jo principā studijas ārvalstīs gatavo jauniešus attiecīgās valsts darba tirgum – tāpēc mūsu valsts atbalsts ir pārtraukts. Jo mūsu speciālistu papildināšanai ar valsts atbalstu ir domātas studijas Latvijā."