Cenas aug, aug, aug... Ko darīt, lai sadārdzinājums tik ļoti nesistu pa maciņu

Jau kopš pagājušā gada nogales, kad, ieraugot elektrības rēķinus, lielai daļai mati sacēlās stāvus, taupīšana kļuvusi par daudzu Latvijas mājsaimniecību prioritāti. Šobrīd ģeopolitiskās situācijas dēļ priekšplānā izvirzījies degvielas un arī daudzu citu preču un pakalpojumu cenu pieaugums, bet, kas gaida mūs nākotnē, ir vēl miglā tīts jautājums. Lai gan sadārdzinājuma iemesls ir saprotams – tā sauktā "mūsu cena par brīvību" –, tas nemaina faktu, ka ikdienā lielākajai daļai cilvēku finanšu līdzekļu vairāk nekļūst. Vai izejas nav? Ir, taču pie konkrētiem scenārijiem.

"Piegriezt krānu" izdevumiem var katrs no mums. Taujāta, kā izsvērt un atrast veidu, kā ietaupīt, "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda – to ietekmēs fakts, vai cilvēks rūpīgi plāno budžetu un attiecīgi pārzina galvenās izdevumu pozīcijas – kas ir obligāts, kas nepieciešams, bet kas tikai vēlams. Ja šāda sistemātika savas naudas pārvaldīšanā vēl nav ieviesta, to pavisam noteikti būtu svētīgi izdarīt.

Obligātie maksājumi ir tie, kuru nesamaksāšana draud ar nelāgām sekām, – komunālie maksājumi, kredīti, citi rēķini. Šie rēķini ir maksājami vispirms, un uz tiem arī ir visgrūtāk ietaupīt (tomēr ne neiespējami) – ja nu vienīgi radikāli tiek mainīta dzīve.
Vajadzīgie maksājumi ir tie, bez kuriem neiztikt, bet uz kuriem var ietaupīt. Piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Ar šiem izdevumiem jārēķinās, jāsaprot, cik lielu summu mēnesī varam tiem atvēlēt, un jāparedz nauda uz priekšu. Šie maksājumi ir elastīgi un paredz zināmus taupīšanas momentus, ja, piemēram, pērkam preces vairumā, nesmādējam radu vai draugu atdotās lietas, pārskatām pārvietošanās paradumus.
Vēlamie maksājumi ir tie, uz kuriem visvieglāk ietaupīt, nemaz neļaujot tiem notikt, – kino vai kafejnīcas apmeklējums, izklaides brauciens. Šos tēriņus iespējams samazināt visvairāk, tomēr saglabājot veselīgu līdzsvaru.

"Sistemātiska naudas plūsmas pārvaldīšana ļaus objektīvi novērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par izmaiņām: vai kaut kas no līdz šim nepieciešamā nonāk vēlmju sarakstā, vai šos tēriņus var mazināt vai atlikt? Budžeta plānošana ļauj izvirzīt prioritātes un krīzes brīžos reaģēt iespējami ātri," ieteikumos dalās Kropa. Eksperte uzsver – katram ir zināmas iespējas optimizēt izdevumus, un to apliecina "Swedbank" veiktā pētījuma rezultāti, vairumam iedzīvotāju atzīstot, ka neatkarīgi no ienākumu līmeņa vismaz 10 procentus savu ienākumu varētu tērēt prātīgāk.

Šobrīd jo īpaši aktuāls ir jautājums par izdevumu optimizēšanas limitu, teic Kropa.