"Kad biju grūtniecības 18. nedēļā, izšķīrāmies ar topošā bērna tēvu. Vēlējos noskaidrot, kas man būtu jāzina un noteikti jāievēro, lai varētu no viņa pieprasīt kādu materiālu atbalstu. Vai to ir iespējams pieprasīt arī par izdevumiem, kas rodas, bērnu vēl tikai gaidot (piemēram, ārsta norādīto medikamentu iegādei, kas saistīti ar bērna augšanu, attīstību un veselību; bērna pūriņa (gultiņa, rati, autokrēsliņš, apģērbs, higiēnas lietas utt.) sagādāšanai utt., vai tas viss jāsedz man vienai? Saprotu: lai vispār uz kaut ko varētu pretendēt, tēvam noteikti jābūt ierakstītam bērna dzimšanas apliecībā. Kad, kur un kādi dokumenti jāiesniedz, lai varētu saņemt alimentus? Kas nosaka to apmēru (tēvs nestrādā oficiāli, viņa konti jau ir zvērinātu tiesu izpildītāju apķīlāti)? Kādi ir varianti – ja tēvs labprātīgi piekrīt un arī, ja nepiekrīt, kur vērsties (tiesa, Uzturlīdzekļu garantijas fonds), ko darīt? Vēlētos visus šos jautājumus noskaidrot savlaicīgi, lai kaut ko nezināšanas pēc neizdaru nepareizi. Varbūt ir iespēja par šo visu kaut kur saņemt sīkāku konsultāciju (tās aptuvenās izmaksas)?" pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Laura.
Atbild juriste Ilona Barkovska: "Uzturlīdzekļi ir līdzekļi, kas domāti tieši bērna uzturēšanai. Saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
