Ceļš uz ideālu ir garš un ērkšķains. Lai ko mēs censtos panākt – atmest smēķēšanu, notievēt, vairāk nopelnīt vai nodarboties ar sportu – kaut kādā brīdī mēs sākam svārstīties un "noraujamies", un rīkojamies pretēji saviem ilgtermiņa mērķiem. Pēc šīs "neveiksmes" seko vainas sajūta: tad mēs sākam sevi šaustīt, apvainot paši sevi slinkumā un gribasspēka trūkumā. Mēs nepamanām, ka apzināti pieļaujam šīs neveiksmes – atliek vien atrast attaisnojumu. Psiholoģe Kellija Makgonigala portālā "Psychologies" izšķir trīs pamata stratēģijas, ar kuru palīdzību mēs sevi mānām.
Apbalvojums par labu uzvedību
Nevēlama uzvedība ne vienmēr ir vājuma vai gribasspēka trūkuma pazīme. Dažreiz notiek tieši pretēji: veiksmīga paškontrole provocē "sprādzienu" jeb recidīvu. Ja tu uzvedies pareizi – cītīgi strādā, ievēro diētu, atturies no smēķēšanas, – parādās sajūta, ka esi nopelnījis tiesības uz kādu našķi. Bet pētījumi rāda – tāda pieeja mazina motivāciju un veicina ieradumus, no kuriem esi centies atbrīvoties.
2013. gadā Stenfordas Universitātes profesori Benuā Monins un Deils Millers kopā ar kolēģi Danielu Efronu no Ziemeļrietumu Universitātes veica pētījumu. Eksperimentu sērijā piedalījās cilvēki, kuri sekoja līdzi sava ķermeņa svaram un centās notievēt. Subjektu grupai tika lūgts atcerēties kaitīgos produktus, no kuriem viņi atteikušies pēdējā laikā. Pēc nedēļas noskaidrojās – grupas dalībnieki sāka sliktāk sekot līdzi ēšanas paradumiem un sāka atļauties to, ko nevajadzētu.
Eksperimenta dalībniekus tik ļoti iedvesmoja iepriekš gūtie nopelni, ka viņi pārtrauca sekot līdzi uzturam. Viņi padevās impulsiem un "norāvās", un retāk aizdomājās, kā viņu rīcība saskan ar lielo mērķi. Lepnums par labo uzvedību pagātnē aizēnoja turpmāko lēmumu kaitīgās sekas.
Tas pats attiecas uz jebkuru dzīves sfēru, kurā tu atšķir sliktu un labu uzvedību. Rīkojoties pareizi, tu savās acīs kļūsti par uzticamu cilvēku. Tu vairāk sāc uzticēties mirkļa impulsiem, pieļaujot sev nevēlamu uzvedību.
Ja tu cīnies ar prokrastināciju (darbu atlikšanu, aizbildināšanos ar ko citu, lai kaut ko nedarītu), tad par labi padarītu darbiņu no rīta tu vēlēsies sevi apbalvot pēc pusdienām.
Ja tu centies sevi ieradināt iet uz sporta zāli, pēc veiksmīga treniņa tev var rasties vēlme nākamo izlaist.
Attaisnojot nevēlamo uzvedību par pagātnē gūtiem nopelniem, mēs nejūtam vainas sajūtu par pārkāpumu. Mums viss šķiet loģiski: es labi uzvedos, esmu nopelnījis apbalvojumu. Patiesībā loģikas tajā nav itin nemaz. Nepastāv kalkulators, kas izskaitītu, cik labi mēs esam uzvedušies un kādu balvu par to nopelnījuši. Mēs paļaujamies uz iekšējo sajūtu un attopamies pašapmāna lamatās – aizmirstam par reāliem mērķiem un ļaujamies kārdinājumam.
Grēki uz nākamo uzvaru rēķina
Otra pašapmāna stratēģija jau ir izsmalcinātāka – mēs ļaujam sev grēkot "kredītā". Šodien mēs slinkojam, atliekam svarīgas lietas vai ēdam saldumus, bet rīt sev apsolām sākt diētu, pierakstīties uz sporta zāli un pārkārtot visus darbus.
Iespēja pietuvoties mērķim ir tik iedvesmojoša, ka mēs šo sajūtu sajaucam ar reālas darbības prieku. Paškontrole vājinās, un pretēji veselajam saprātam mēs izvēlamies aizliegtos produktus. Tomēr nākotnē mēs sev apsolām rīkoties pareizi:
- Šodien izsmēķēšu paciņu cigarešu, bet no rītdienas beigšu smēķēt;
- Šodien apēdīšu trīs burgerus, bet rīt sākšu ievērot diētu;
- Šodien visu naudu iztērēšu iepērkoties, bet pēc tam vispār neiešu nevienā veikalā.
Iespēja nākotnē rīkoties citādi vājina vainas sajūtu par nevēlamu uzvedību. Mums šķiet – pašreizējā izvēle ir aktuāla tikai šodien, bet rīt viss būs citādi.
Profesors mārketinga jomā Robins Taners no Biznesa skolas Viskonsīnas Universitātē noskaidrojis, ka pēc noklusējuma – cilvēki savu nākotni iedomājas ideālu. Viņi iztēlojas, ka nākotnē viņiem būs daudz vairāk laika un spēka, lai izpildītu visu iecerēto.
Pētnieki centās eksperimenta dalībniekiem palīdzēt noteikt ticamākās prognozes. Eksperimenta veicēji uzsvēra, ka ir vajadzīga reāla prognoze, nevis ideālais scenārijs. Nepalīdzēja. Tāpat nenostrādāja retrospektīvā analīze. Kad cilvēki redzēja, ka viņu reālās darbības nesakrīt ar noteiktajiem mērķiem, viņi pacēla vēl augstāku latiņu nākotnei – it kā censtos kompensēt pagātnes nepilnības.
Mēs atsakāmies atzīt realitāti ar visiem tās ierobežojumiem un trūkumiem. Mēs gaidām ideālo brīdi, lai realizētu visu, ko esam ieplānojuši. Problēma ir tajā, ka ideālais brīdis neiestāsies, un plāni paliks vien tikai sapņu līmenī, brīdina psiholoģe Kellija Makgonigala.
Medus karote darvas mucā
Trešā sevis attaisnošanas stratēģija – pozitīvā aspekta meklēšana negatīvā uzvedībā un maksimāla fokusēšanās uz to. Tu centies tērēt mazāk naudas, taču pirkums ar 70 procentu atlaidi šķiet lielisks attaisnojums. Tu vēlies izkļūt no parādiem, bet piesakies jaunai kredītkartei it kā cēla mērķa vārdā – procenti no iztērētās naudas summas tiek novirzīti labdarībai. Cenšoties notievēt, tu pērc beztauku produktus un ēd tos tonnām.
Pētījumi rāda: cilvēki, kuri kā galveno maltīti izvēlas veselīgo variantu, biežāk to papildina ar neveselīgām piedevām, dzērieniem un desertiem. Un sanāk, ka viņi uzņem vairāk kaloriju, ja salīdzina ar tiem, kuri necenšas "ieekonomēt" uz pamatēdienu.
Skatāmies patiesībai acīs
Tieksme pēc tūlītēja apbalvojuma ir svarīga evolūcijas mehānisma daļa, kas palīdzējusi cilvēkam izdzīvot gadsimtiem ilgi. To nav iespējams izskaust, bet mūsu spēkos ir apturēt sevis attaisnošanu.
- Nodali reālas morāles dilemmas no izdomātām. Smēķēšana, negausība ēšanā un slinka atpūta uz dīvāna nepadara tevi par sliktu cilvēku. Tieši tāpat kā diētas ievērošana, atteikšanās no cigaretes un sporta zāles apmeklēšana nepadara tevi par svēto. Nav labas uzvedības – nav vajadzīgas kaitīgas atlīdzības.
- Atceries – rītdiena visai maz atšķiras no šodienas. Darbā, tāpat kā iepriekš, būs jūra darāmā, mājās – bardaks, uz ielām – sastrēgumi. Jo ilgāk tu pakļausies sliktajai uzvedībai, jo lielāka iespēja, ka to turpināsi arī turpmāk.
- Strādā pie neatlaidības. Necenties izslēgt nevēlamo uzvedību pavisam, pacenties samazināt tās nepastāvību. Izsmēķē noteiktu skaitu cigarešu dienā, apēd vienu un to pašu šokolādes gabaliņu daudzumu dienā, ja kaut ko atliec, tad uz konkrētu laiku.
- Koncentrējies uz galveno mērķi. Neļauj mārketinga trikiem tevi maldināt un aizvest tieši pretējā virzienā. Pagaidu prieks nākotnē var pārvērsties lielā vilšanās sajūtā.
Skaidrojot šīs stratēģijas, psiholoģe Kellija Makgonigala izmantojusi arī zemāk minētos avotus:
- K. McGonigal "The Willpower Instinct: How Self-Control Works, Why It Matters, and What You Can Do to Get More of It" (Avery, 2011).
- D. Effron, B. Monin and D. Miller "The Unhealthy Road Not Taken: Licensing Indulgence By Exaggerating Counterfactual Sins", Journal of Experimental Social Psychology, 2013, vol. 49, № 3.
- K. Wilcox, B. Vallen, L. Block and G. Fitzsimons "Vicarious Goal Fulfillment: How the Mere Presence of a Healthy Option Leads to an Ironically Unhealthy Decision", Journal of Consumer Research, 2009, vol. 36, № 3.
- R. Tanner "Unrealistically Optimistic Consumers: a Selective Hypothesis Testing Account for Optimism in Predictions of Future Behavior" (Duke Dissertations, 2008).a/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
