Šobrīd elki un zīmoli mūs piespiež veikt bieži vien neērtas izvēles. Protams, stāsts par izvēlēm ir sens kā pasaule, tagad tikai tam dots jauns nosaukums: "cancel" kultūra – atcelšanas kultūra. Bet viena lieta ir izvēlēties, vai turpmāk skatīties filmas ar, piemēram, Kevinu Speisiju. Nav jau grūti pieņemt lēmumu par lietām, kuras tev patiesībā nav vajadzīgas, un cilvēkiem, kas nemaz nav tik tuvu pie sirds. Cita lieta, kad sarkanās līnijas jānovelk savā ledusskapī, uz sava kosmētikas galdiņa, savā... sirdsapziņā. Kad liekas, ka nolemt vairs neklausīties konkrēto dziedātāju, kas dzīvojis tavā sirdī, būtu kā sev ausis nogriezt. Nu, un bauda un ērtības, ko sniedz iemīļotā krēma pieskāriens ādai vai aukstā dzēriena burbulīši, kas sitas degunā...
Cik ļoti negribētos no tā visa atteikties! Bet, jo tuvāk krīt bumbas, jo skarbākas izvēles jāizdara. Visiem.
No vienas puses, vai nav nožēlojami un necienīgi šodien runāt par skarbām izvēlēm, domājot ar to, piemēram, kolas glāzi vai režisora Ņikitas Mihalkova filmas, – laikā, kad Mariupolē cilvēkiem nav pat ūdens un katra diena ir kā šausmu filma?
No otras puses, būtu liekulīgi izlikties, ka domājam tikai "karš" un "miers" kategorijās un patērētāja ikdienas komforta jautājumi mūs neskar. Skar, un kā vēl. Un šobrīd daudzas mūsu izvēles galu galā ir tieši pat to – par karu vai mieru. Tur jau tas skarbums.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
