Ārstes un gleznotāja kaisles romāns, ko iznīcināja padomju varas uzliktās važas

Viņi satikās Vidusāzijā, Buhārā, kur bija ieradušies ekskursijā jeb, kā toreiz sacīja, nopirkuši "puķovku" (ceļazīmi), lai pavadītu atvaļinājumu. Viņa dzīvesvieta toreiz bija Maskava, viņas – Rīga. Viņam bija sieva, viņai – izjukusi laulība. Bet mīlestībai robežu nav – tā uzplaiksnīja tik stipri, ka tās dzirksteli spēja apdzēst vien politiskā vara. Ārstei vēl tagad, runājot par savu mīļo Sašu, ar kuru viņiem ir arī kopīgs dēls, acis spīd, mutes kaktiņos parādās nedaudz šķelmīgs smaids, un atmiņas ir tik dzīvas – šķiet, viņa atceras katru pieskārienu, katru čukstu, glāstu, skūpstu un vārdu virknējumu.

Pie Jānas ciemojos it kā pavisam cita iemesla dēļ – lai runātu par pieaugušo ar autiskā spektra traucējumiem aprūpes problēmām –, taču ārste jau pirmajās mūsu tikšanās minūtēs patīkami pārsteidz ar savu atklātumu, uzreiz vēloties viest skaidrību: "Mans dēls nav no vīra. Viņš ir manas lielās mīlestības "auglis"." Un tūliņ pat arī viņa vēlas parādīt savu plašo dzīvokli Rīgas centrā, kurā ir tik daudz senatnīgu vēstures liecību – podiņu krāsnis, trauki, mēbeles, fotogrāfijas, gleznas un, jā, kafijas tasītēm klāt pieliktas sudraba karotītes. Taču ne vienmēr tā bijis: ārste atklāj, ka bērnībā viņas ģimene dzīvojusi trūcīgi, daudzi viņas mīļie, tostarp tēvs un vecmamma, bijuši izsūtījumā Sibīrijā, turklāt vecmamma pat divreiz! Viņas dzīve nepavisam nav bijusi viegla un vienkārša, daudz kam iziets cauri. Par dēlu Sandri (pēc dokumentiem Aleksandru) un mammas cīņu ar birokrātiju pastāstīsim citā rakstā, bet šoreiz – saldeni rūgts mīlas stāsts, kuru pārrāva padomju laiku vara. Ja nebūtu šo važu, sazin kā tagad dzīvotu Jāna un Aleksandri – vecākais un juniors...

Laulība, kas ilga nedaudz vairāk par pusgadu

Jāna ar Juri, vienīgo oficiālo vīru savā dzīvē, iepazinās toreizējā Medicīnas institūta iestājeksāmenos. "Viņš bija tik saulains, domās un citās izpausmēs – brīvs," atminas Jāna. Iepazinās un draudzējās – kopā gāja no institūta, kopā mācījās, pavadīja brīvo laiku. Visi zināja – Jāna un Juris ir pāris, taču ne jau šodienas izpratnē. Patiesībā šī draudzība, kas vēlāk pārauga mīlestībā ilgu gadu garumā, vairāk bija platoniska. Abi augstskolā iestājās 1958. gadā, bet apprecējās 1973. gada vasarā. Draudzība 15 gadu garumā, bez kopdzīves. Bet tas bija cits laiks, lai gan mīlestība jau laika ratu nepazīst, tā vai nu ir, vai nav.