Tālmācība skolēniem pēc nakts ar sirēnām? Ukrainas bērni Latvijas skolās

Šobrīd viņa atbēgusi uz Latviju un ar vienpadsmit gadus veco Daniilu dzīvo Ķekavā. Skaidrs, ka situācija ar attālinātajām mācībām nav uzlabojusies – skolotāji taču arī ir cilvēki, dažs slēpjas "bumbu patversmē", cits devies bēgļu gaitās. Ir skolas, kur mācības notiek arī tiešsaistē – līdz nav izsludināta trauksme. Tādēļ iespēja būt starp vienaudžiem un veselīgā vidē Latvijas skolās ir liela vērtība. Daniils pagājušajā nedēļā sāka apmeklēt skolu klātienē. Kā bērni mācās, ja nesaprot latviešu valodu? Un vai vispār mācības šobrīd izglītošanās norisē ir svarīgākais? Vaicājām pēc ukraiņu mammu un latviešu skolu un izglītības vides plānotāju skatījuma.

Daņiks, tā mamma mīļi sauc Daniilu, sāka iet skolā pagājušās nedēļas beigās. Protams, mamma pirms tam satraukusies, kā viņš iejutīsies tur, kur runā nezināmā – latviešu – valodā, tomēr pirmie iespaidi ir lieliski: "Viss bija ļoti labi – bija bērni, kuri sarunājās krievu valodā, mēģināja arī kaut kā sazināties latviski. Dēlam viss iepatikās. Ir ļoti laba skolotāja – tāds iespaids palika arī man. Jau saņēmu vecāku atbalstu un atsaucību – dēls apmeklēs peldbaseinu, un viena mamma pieteicās – iedosim peldbikses un peldcepuri, uzreiz tos atveda, piedāvāja tikties, iedrošināja – nekautrējieties, ja ko vajag, sakiet," stāsta Natālija Kulakova, kura Odesā dzīvoja ļoti patstāvīgi, viņai bija savs skaistumkopšanas salons, un viņa nav radusi saņemt palīdzīgu roku. Viņa apdomājusi iespēju arī atstāt bērnu Ukrainā tālmācībā, taču vismaz dēla skolā tas notiktu nosacīti – ja vispār tiešsaistes stundas ir, tikai kādas trīs, un apmeklējums nav obligāts. Dēls mācīsies latviešu valodu skolā, un arī pati mamma kā pašsaprotamu uztver valodas apguvi.