Igo Japiņš izstāsta, kā spēles ideja bērnībā radās: "Es biju sportisks bērns un daudz interesējos par sportu. Trenējos basketbolā, hokejā, līdz kļuvu par riteņbraucēju. Tomēr mani vienmēr tikpat interesējis futbols, hokejs un basketbols. Toreiz man bija 12 gadi. Mamma bija šķīrusies un precējusies otrreiz. Viņas vīrs pīpēja papirosus "Kazbek", kuri bija iepakoti stingrās kartona kastītēs. No tām es izgriezu spēles kartītes – tas arī ir "Champion game" pirmais prototips," atceras Igo Japiņš. Viņa mamma Ārija vēl saglabāja tās atmiņai, arī pierakstus un žurnālus par spēli.
"Pirms kādiem 15 gadiem, kad jau biju beidzis sporta trenera gaitas, atcerējos par spēli. Ņemot vērā, ka pasaulē tik populārs ir futbols, domāju spēli atdzīvināt un pārdot globālā līmenī. Bet tā es kādus padsmit gadus šo mērķi rakstīju Vecā gada nogalē savās ik gada nākamā gada iecerēs. Bet – neko lietas labā nedarīju. Taču tad sastapu Gesi, izstāstīju ideju un viņa noņēma manas šaubas par spēles veidošanu – pārzinot šo jomu, iedrošināja. Tā spēle tapa ļoti labā līmenī. Jo spēle nebūs ar mūžīgu tematiku kā, teiksim, "Cirks" – tā ir piesaistīta čempionātiem, aktuāliem sporta notikumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
