'Jauniešiem vairs nepatīk Blaumanis'. Sociālie tīkli un to ietekme uz latviešu valodu

Laikā, kad dzīves temps kļūst tikai ātrāks, mums nevajadzētu aizmirst par valodas kopšanu, tostarp arī veicot ierakstus sociālajos medijos, jādomā par to, lai rakstītais būtu literārā valodā, bez kļūdām. Labais piemērs jārāda arī mediju pārstāvjiem, uzsver Eiropas Tālmācības vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilze Klāva. Turpinājumā viņas redzējums, kā un vai sociālo mediju lietošana ietekmē latviešu valodu.

"Neraugoties uz straujo ikdienu un aizņemtību, mums jāiestājas par pilnvērtīgu valodu, par lasītājiem viegli uztveramiem tekstiem un normālu saziņu. Darbā ar skolēniem redzu, ka pamatskolas posmā ir pat zināma tendence – lietot daudz saīsinājumus, slengu, dažādus vārdus vai jēdzienus apzināti rakstīt nepareizi, bet vidusskolas klasēs jaunieši jau vairāk domā, kā rakstīt cieņpilni, kā uzrunāt saņēmēju u.tml.

Ļoti patīkami saņemt no skolēniem e-pasta vēstules, kurās ir padomāts gan par uzrunu un sasveicināšanos, gan atsveicināšanos un parakstu. Šeit gan jāpiezīmē, ka arī mums, pieaugušajiem, ir jādomā par to, kā mēs rakstām un arī, kā runājam, jo, piemēram, kvalitatīvu mācību stundu tomēr nedrīkst un nevajag vadīt ikdienas sarunvalodā. Protams, arī man pašai reizēm sanāk grēkot, ātrumā atbildot ar emocijzīmi.

Foto: Pedagoģe Ilze Klāva.

Savā 30 gadu ilgajā pedagoga pieredzē esmu secinājusi, ka jauniešiem vairs nepatīk Blaumanis. To atzīmē arī mani kolēģi. Lai gan sižeti joprojām ir saistoši un, piemēram, "Purva bridējā" aprakstītais Kristīnes un Edgara stāsts rosina interesi, Blaumaņa valoda ir ļoti novecojusi, un vārdi, kas tiek izmantoti viņa darbos, piemēram, "vagars", "piķieris", "stallis" u.c., bērniem nereti ir sveši. Ja ikdienā nerūpēsimies par vārdu krājuma paplašināšanu, plaisa starp mums un klasiķu darbiem tikai palielināsies, neraugoties uz to, ka tajos aprakstītās tēmas joprojām ir aktuālas.

Lai gan latviešu valoda patiešām ir gana sarežģīts priekšmets, tostarp arī tiem, kuriem tā ir dzimtā valoda, darbojoties tālmācībā, uzskatāmi redzu, ka to var veiksmīgi apgūt arī šādā formātā. Ikdienā strādāju arī ar bērniem, kuri pamatizglītību ieguvuši mazākumtautību programmās, bet vidusskolas posmā izvēlējušies tālmācību. Šādos gadījumos lieti noder papildus konsultācijas un atbalsts, lai uzlabotu gan gramatikas prasmes, gan paplašinātu vārdu krājumu. Kā pedagoģe es ļoti vēlētos, lai bērniem būtu lielāka vēlme lasīt un darīt to ar izpratni. Šobrīd redzu, ka daļai skolēnu "klibo" mērķtiecīga lasīšana, un arī tās ir sociālo mediju lietošanas sekas.

Vienlaikus jāatzīmē, ka šobrīd jaunieši ir daudz motivētāki nekā pirms vairākiem gadiem. Daudzi jaunieši paralēli nodarbojas ar dažādām lietām – strādā, mācās, attīsta sevi un savus hobijus. Ja jaunieši saprot, ka zināšanas ir nepieciešamas viņiem, nevis skolai, skolotājiem vai vecākiem, tad viss izdodas. Protams, ir arī skolēni, kuriem jāpalīdz to saprast. Tādos gadījumos runājam par to, kāpēc nepieciešams izaicināt sevi, kā vienā priekšmetā iegūtās zināšanas var palīdzēt citos u.tml. Piemēram, latviešu valodā iegūtas prasmes eseju rakstīšanā noderēs arī vēsturē, sociālajās zinībās u.c., zināšanas par autoriem un literārajiem darbiem radīs plašāku redzesloku, nostiprinās skolēna uzskatus un vērtību sistēmu, kā arī spēju salīdzināt.

Katrā ziņā ir svarīgi, lai skolēni lasītu grāmatas (klasiskais formāts, e-lasītāji, dators, telefons), bet nav arī peļami, ja skolēni izmanto audiogrāmatas, kas ļauj iegūt zināšanas par konkrēto darbu, vienīgi pietrūkst vizualizācija, kas palīdz nostiprināt pieturzīmju lietošanu un vārdu pareizrakstību."