Kopš 2022. gada februāra beigām Latvijas skolās mācības sākuši bērni un jaunieši no Ukrainas, kas kopā ar ģimenēm bija spiesti pamest valsti. Latvijas iedzīvotāju vidū nav absolūti viennozīmīgas attieksmes pret Ukrainā notiekošo, atšķiras arī attieksme pret Latvijā ieceļojušiem bēgļiem. Klausoties vecāku sarunās un komentāros, arī bērni var pārņemt un pārņem idejas, izteikumus un attieksmi, tāpēc daudzi eksperti norāda uz iespējamo etnisko mobingu – gan pret ukraiņu, gan pret krievu tautības bērniem (daļa sabiedrības Krievijas varas rīcību mēdz vispārināt uz etnosu kopumā), tāpēc ir būtiski meklēt risinājumus – gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, lai šo problēmu novērstu.
"No Ukrainas atbraukušo bērnu un jauniešu integrēšana Latvijas izglītības sistēmā ir liels izaicinājums gan skolu vadītājiem, gan pedagogiem, taču mums jāatceras, ka ar vislielākajiem izaicinājumiem saskaras šie bērni un viņu vecāki, tāpēc jādara viss iespējamais, lai sniegtu iespēju iegūt izglītību un arī sekmētu emocionālo labsajūtu," uzsver izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.