pāris attiecības mīlestība šķiršanās draudzība
Foto: Shutterstock
Jauniešu mentālā veselība kopumā, salīdzinot ar 2021. gadu, būtiski nav uzlabojusies. Nemainīgi divas trešdaļas (66 procenti) jauniešu atzīst, ka pēdējās divās nedēļās saskārušies ar mentālās veselības problēmām. Turklāt visās vecuma grupās ir novērojams līdzvērtīgs rādītājs. Kopumā rezultāti rāda, ka tikai ceturtā daļa (26 procenti) aptaujāto jauniešu atzīst savu mentālo veselību par labu vai ļoti labu. Absolūtajam vairākumam tā ir ietekmēta negatīvi. Šie dati apliecina, ka darbs ar jauniešu mentālo veselību ir ļoti būtisks, uzsver "MOT" komunikācijas konsultante Elīna Ābelīte.

Galvenās mentālās veselības problēmas, ar ko saskaras jaunieši, ir nomāktība, depresija; grūtības mācīties vai darīt kādas lietas; uzmācīgas domas, kas nedod mieru; aizkaitināmība, viegla "uzsprāgšana"; vientulības vai pamestības sajūta. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kā vienas no pandēmijas perioda sekām būtiski biežāk tiek minētas arī fiziskās veselības problēmas, liecina plašākā aptaujā iegūtie dati.

Lai aktualizētu iekļaušanas tēmu un uzsvērtu pirmo iekļaušanas soli – sasveicināšanos, aprīlī "MOT" kopā ar Pusaudžu resursu centru īsteno kampaņu "Drosme sasveicināties", mudinot jauniešus un sabiedrību kopumā būt iekļaujošākiem un uzsverot, ka pārmaiņas var sākties ar tik vienkāršu žestu kā sveicienu apkārtējiem – neatkarīgi no ārējā izskata, statusa vai citām atšķirībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!