Obligātais eksāmens dabaszinātnēs neradīs mīlestību pret STEM priekšmetiem

Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā 12 gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40 procentu slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus.

Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Jaunajā saturā jau šobrīd tiek nostiprināts dabaszinātņu mācību jomas nozīmīgums ikviena skolēna izglītībā. Patiesībā – jaunais standarts šo jautājumu aktualizē jau pamatskolā, paredzot, ka līdztekus ierastajiem 9. klases eksāmeniem latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, visi skolēni kārtos starpdisciplināru eksāmenu par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturu.

Ietekmi uz sekmīgumu radīs arī eksāmenu sliekšņa paaugstināšana – tas veicinās gan skolēnu motivāciju, gan uzlabos mācību satura apguves līmeni. Atgādināšu, ka minimālais sasniedzamo rezultātu slieksnis tiks paaugstināts pakāpeniski (no 2022./2023.mācību gada – par 10 procentiem, no 2023./2024. gada – par 15 procentiem, no 2024./2025. gada – par 20 procentiem), tāpēc, līdzīgi kā situācijā ar jauno saturu, mēs nevaram prasīt tūlītēju rezultātu un plānot jaunas reformas, neļaujot noslēgties iepriekšējām, attiecīgi vēl neizvērtējot to rezultātus.

Motivācijas atslēga ir arī mijiedarbībā ar augstskolām, proti, ja augstākās izglītības iestādes pieprasīs attiecīga eksāmenu rezultātus, lai sniegtu priekšrocību iestāšanās procesā, tas sekmētu skolēnu mērķtiecību un motivāciju attiecīgā priekšmeta apguvē. Viens no piemēriem ir bioloģijas un ķīmijas eksāmenu iekļaušana Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas prasībās – pēdējos gados rezultāti šajos eksāmenos ir pakāpeniski auguši, lai gan tie nav noteikti kā obligāti. Tos izvēlas skolēni, kuri plāno savas nākotnes studijas saistīt ar šīm jomām, un, zinot, ka šie eksāmeni ir būtiski, lai uzsāktu studijas izvēlētajā augstskolā, jauniešiem ir lielāka motivācija apgūt tos un arī izvēlēties kārtot attiecīgo eksāmenu. Lai rosinātu interesi par STEM, ir jāmotivē skolēns, nevis jāreformē izglītības sistēma reformēšanas pēc.

Šaubos, vai mīlestību pret STEM panāksim, paaugstinot jau tā lielo eksāmenu slogu. Paraudzīsimies uz Latviju Eiropas kontekstā – mūsu vidusskolēni kārto obligāto eksāmenu matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā vienā no apguves līmeņiem, kā arī divus izvēles eksāmenus augstākajā līmenī (ja kāds no pirmajiem netiek kārtots augstākajā līmenī).

Eksāmenu daudzumā esam starp līderiem. Latvijai seko Portugāle ar četriem eksāmeniem, Francija ar trīs (lai gan tur eksāmeni veido tikai daļu novērtējuma un viens ir mutiskais eksāmens), arī Igaunija ar trīs eksāmeniem (valsts pārbaudījumi ir igauņu valodā, kā arī svešvalodā un matemātikā), Lietuvā ir viens obligātais eksāmens lietuviešu valodā un literatūrā, kā arī izvēles eksāmeni, atbilstoši augstskolu programmas prasībām. Norvēģijā no 2022. gada ir atcelti obligātie noslēguma eksāmeni, bet Somija, kuru nereti min kā valsti ar vienu no veiksmīgākajām izglītības sistēmām un uzskata par paraugu, vidējā izglītībā obligāto eksāmenu nav vispār, tā vietā ir brīvprātīgs nacionālais eksāmens, iestājoties augstskolā. Nevienā no Ziemeļeiropas valstīm nav obligāto eksāmenu dabaszinātnēs, kas vēlreiz apliecina – nepastāv tieša korelācija starp obligātu pārbaudījumu un interesi par konkrēto mācību priekšmetu.

Neviens nenoliedz, ka tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešami cilvēki ar fizikas un citu STEM priekšmetu zināšanām, tāpat neviens neapstrīd nepieciešamību pilnveidot dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju mācību jomu, tajā skaitā fizikas apguvi skolās, taču, kā liecina fakti un piemēri, ne jau eksāmena obligātums rada mīlestību pret priekšmetu. Vai tad mums patīk visas lietas, kas dzīvē ir obligātas? Tikai kāda eksāmena noteikšana par obligātu bez tālākiem soļiem, piemēram, šī eksāmena noteikšanu kā atlases kritēriju tālākās studijās, nesniegs cerēto rezultātu.

Ministrija jau tuvākajā laikā plāno sarunas ar sociālajiem partneriem – Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kā arī dabas zinātņu mācību priekšmetu skolotāju asociācijām, lai kopīgi meklētu risinājumus, kā sekmēt skolēnu interesi par STEM priekšmetiem, uzsverot, ka rezultātu uzlabošanās atslēga ir jauniešu motivācijas, nevis reformas reformēšanas pēc. Sens teiciens vēsta, ka ar varu mīļš nekļūsi. Pārfrāzējot to, jāsaka, ka ar obligātu eksāmenu fizika mīļa nekļūs.