Lai nav četras stundas jāsēž slimnīcā. Ko var jautāt, zvanot bērnu slimnīcas pediatru tālrunim

Konsultatīvais tālrunis darbojas visu diennakti. Vakara un nakts stundās, no pulksten 20 līdz 8, sazinoties pa tālruni 26112887, viens pediatrs konsultē pacientus, uz zvaniem atbildot uzreiz (ja tālrunis nav aizņemts, konsultējot citu cilvēku). Pārējā laikā – darbadienās no pulksten 8 līdz 17 nepieciešams zvanīt 80708866, zvanītāju savieno ar zvanu centru, kur zvans tiek reģistrēts, un pediatrs atzvana tad, kad ir atbrīvojies no pacienta aprūpes klātienē – jo dienas stundās šie pienākumi jāveic paralēli. Savukārt brīvdienās un svētku dienās no pulksten 10 līdz 17, lai pieteiktos telefona konsultācijai, nepieciešams zvanīt pa tālruni 26112887.

BKUS pediatre Alla Silova iedrošina, ka var zvanīt par jebkuriem bērna veselības jautājumiem. "Aicinām zvanīt, un vecāki arī ļoti bieži zvana, ja atvasei ir paaugstināta temperatūra, klepus vai iesnas, sāp galva vai vēders, ir jautājumi par barošanu. Droši zvaniet!" viņa aicina.

Ārste novērojusi, ka visbiežāk vecāki vēršas pie pediatra pa tālruni, ja bērnam ir paaugstināta temperatūra – šāda situācija ir satraucoša. "No zvanu apkalpošanas pieredzes secinu, ka vecākiem ne vienmēr mājās ir temperatūru samazinoši līdzekļi vai nezina, kurus un kā lietot. Tādēļ aicinātu tomēr tos iegādāties mājas aptieciņai. Nebūt nav tā, ka, bērnam paaugstinoties temperatūrai, pat ja tie ir no 39 līdz 40 grādiem pēc Celsija, pirmajās dienās būtu jābrauc uz slimnīcu. Jāskatās, kā bērns jūtas. Un to var izrunāt pa pediatru tālruni.

Svarīgi, lai temperatūru mazinošas zāles tiktu lietotas ne tikai atbilstoši vecumam, bet arī svaram. Jo divgadnieks reizēm var svērt kā trīs gadus vecs bērns, un līdz ar to zāles var nesniegt cerēto efektu. Šis būtu jautājums numur viens, par kuru var zvanīt un konsultēties ar pediatru.

! Bērni līdz trīs mēnešu vecumam ar paaugstinātu temperatūru gan pediatram jāredz klātienē.

Atgādināšu arī, ka ļoti svarīgi, lai bērns pietiekami uzņemtu šķidrumu. Jo paaugstināta temperatūra grūtāk krītas, ja par maz dzer un čurā – jo mazāk čurā, jo vairāk trūkst šķidruma, bērns pamazām atsakās ēst un dzert, kļūst sagurušāks. Tas ir viens no biežākiem iemesliem, kādēļ bērni nonāk Neatliekamās mediciniskās palīdzības un observācijas nodaļā.

Tāpat var zvanīt, ja bērnam ir klepus vai iesnas, vai pirmās caurejas vai vemšanas dienas," rosina ārste.

Vienīgie veselības jautājumi, par kuriem nevajadzētu zvanīt – par tiem, kam vajadzīga nekavējoša palīdzība. "Piemēram, bērns aizrijies, neelpo vai viņam ir krampji. Mēs neesam neatliekamās palīdzības dienests, kā arī neesam saistīti ar to, lai varētu ātri nodot informāciju, kur doties. Tādos gadījumos jāsazinās ar Neatliekamo medicīniskās palīdzības tālruni 113," min ārste.

Alla Silova aicina nebaidīties, ka konsultācija ir attālināta: "Varbūt var likties, ka telefoniski ir sarežģītāk izvērtēt bērniņu, bet ar jautājumiem, ko uzdodam, mēs jau aptuveni saprotam situāciju, cik tā ir akūta vai neatliekama. Ja saprotam, ka bērniņš ir saguris, atsakās ēst un dzert, paaugstinātā temperatūra nekrītas, skaidrs, ka pediatram viņu jāredz klātienē. Tad mēs telefoniski rekomendējam – jādodas vai nu uz neatliekamo palīdzību vai pie ģimenes ārsta, vai tiešās pieejamības pediatra – BKUS "Gaiļezers" novietnē. Starp citu, tur ir īsākas rindas nekā BKUS Vienības gatvē. Vēl ir arī dežurējošie ģimenes ārsti, kas pieejami brīvdienās un svētku dienās, taču biežāk vecāki vēlas satikt tieši pediatru. Un arī BKUS "Gaiļezerā" pediatrs ir pieejams ilgāk – līdz pulksten 22, dežūrārsti tik ilgi nestrādā," min Alla Silova.

Vecāki zvana arī par ēdināšanas jautājumiem. "To var darīt, vienīgi par zīdainīšiem un neņemšanos svarā tomēr būs vajadzīga klātienes konsultācija. Bet citreiz ir jautājumi, piemēram, ko darīt, ja nomainīts piena maisījums un bērns atsakās to ēst vai parādījusies caureja," vecāku raižu loku iezīmē ārste.

Pediatra konsultācija un, ja situācija ļauj, ārstēšanas mājās vai vizītes pie ārsta atlikšana līdz rītam var pasargāt no rindu veidošanās slimnīcā, kā arī iespējas "pieķert" kādu kaiti slimnīcā.

"Neatliekamajā nodaļā darba apjoms ir milzīgs, un medicīnas personāls ir tik, cik ir. Jāteic, lielākā daļa no pacientiem, kas ierodas neatliekamajā palīdzībā slimnīcā, varētu ārstēties pie ģimenes ārsta. Protams, prom nevienu nedzenam, apskatām, izrunājam ārstēšanās taktiku. Citreiz ir vecāki, kas saka – mēs atbraucām tikai paklausīties (bērna plaušas). Bet mēs brīdinām, ka, iespējams, tāpēc būs jāgaida rindā četras, dažreiz pat sešas stundas! Ne visi tad arī gaida.

Protams, tie, kas gaida un ārstējas, var slimnīcā iegūt vēl kādu saslimšanu. Novērojam, neatliekamajā palīdzībā vecāki cītīgi sēž krēslos, kamēr slimie bērni, kas nav tomēr tik slimi, lai tikai gulētu, garlaikojas, tāpēc viņi rāpo vai spēlējas (atkarībā no vecuma), socializējas, draudzējas. Un, protams, var gadīties, ka nākamajā dienā kādam, piemēram, parādās caureja," nenoliedz ārste.

Pa tālruni konsultē gan latviski, gan krieviski. Sākot konsultāciju, ir jānosauc bērna personas kods, jo pakalpojums ir valsts apmaksāts un tas ir svarīgi atskaišu sistēmai.

Pagaidām ukraiņu vecāki nav zvanījuši, taču viņi to droši var darīt, neskatoties uz to, ka bērniem no Ukrainas nav personas kods, atzīmē ārste.

Martā uz pediatru konsultatīvo tālruni saņemti ap 300 zvaniem. Dienas ir dažādas – piemēram, darbdienā tie varbūt ir tikai pieci seši zvani, kamēr Lieldienās – pat 25. Protams, brīvdienās vairāk, jo tad nestrādā ģimenes ārsti.