Matemātikā galīgi neiet? Varbūt tā ir diskalkulija – izteikti traucējumi aritmētikas apguvē

Ja diskalkulija savlaicīgi netiek atklāta, netiek arī sniegts atbalsts, kā rezultātā nevar attīstīties pamatiemaņas un matemātiskās zināšanas, un matemātika var kļūt par priekšmetu, kas rada frustrāciju un bailes. Tas var negatīvi ietekmēt skolēna attīstību kopumā un radīt vēl virkni dažādu citu problēmu.

Kā informē Valsts izglītības satura centrs (VISC), Latvijas Diskalkulijas asociācija sagatavojusi paplašinātu informatīvo materiālu par diskalkuliju. Primāri tas paredzēts pedagogiem, taču silti ieteicams arī vecākiem un ikvienam, kuram interesē par diskalkuliju uzzināt vairāk. Šajā materiālā par pamatu izmantots Vācijas Federālās Disleksijas un diskalkulijas asociācijas sagatavotais materiāls "Dyskalkulie in der Schule. Handreichungen für Lehrkräfte" 2020. gada materiāls. Šis materiāls tulkošanai latviešu valodā izvēlēts tādēļ, ka Vācijā diskalkulijas diagnostika un terapija ir attīstīta profesionālā līmenī, un Vācijā tiek sertificēti diskalkulijas speciālisti, kuri ieguvuši profesionālu izglītību diskalkulijas radīto problēmu mazināšanā.

Termins "diskalkulija" apzīmē traucējumus ar izteiktām grūtībām aritmētikas apguvē. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) publicētajā slimību un veselības problēmu klasifikācijas sistēmā SSK-11 attīstības mācīšanās traucējumi matemātikā (diskalkulija) ar kodu 6A03.2 ir definēta šādi: "Attīstības matemātiskajiem traucējumiem ir raksturīgas ievērojamas un pastāvīgas grūtības apgūt ar matemātiku vai aritmētiku saistītas akadēmiskās prasmes, piemēram, skaitļu izjūta, skaitļu faktu iegaumēšana, precīzs aprēķins, raita un precīza matemātiskā spriešana. Indivīda sasniegumi matemātikā vai aritmētikā ir ievērojami zemāki par to, kas būtu sagaidāms noteiktā attīstības vecumā un intelektuālās funkcionēšanas līmenī, un tas rada ievērojamus traucējumus indivīda akadēmiskajā vai profesionālajā darbībā. Matemātiskie attīstības traucējumi nav saistīti ar intelektuālās attīstības traucējumiem, maņu traucējumiem (redzes vai dzirdes traucējumiem), neiroloģiskiem traucējumiem, izglītības trūkumu, akadēmiskās mācību valodas neprasmi vai psihosociālām grūtībām".

Visi skolēni kļūdās aritmētikā, un daži aritmētikas uzdevumi viņiem sagādā lielākas grūtības nekā citi. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad tiek apgūts jauns saturs, un tas vēl nav pietiekami bieži praktizēts. Tomēr diskalkulijas gadījumā izšķirošais faktors ir ne tikai pieļautās aritmētiskās kļūdas, bet gan to daudzveidība, stabilitāte un biežums.

Pirmās pazīmes par vēlākiem aritmētiskiem traucējumiem ir vērojamas jau pirmsskolas vecumā. Tās attiecas uz tā sauktajām pamatprasmēm, kas ir vēlāko aritmētisko prasmju pirmsākums, un tāpēc tās tiek sauktas arī par pamatiemaņām. Tas galvenokārt nozīmē izpratni par daudzumu un skaitļiem, kā arī skaitīšanas spējas.

Ja bērniem šajās jomās jau ir ievērojamas grūtības pirmsskolas vecumā vai tad, kad viņi sāk iet skolā, tā var būt pirmā vēlākas diskalkulijas pazīme. Nav iespējams diagnosticēt diskalkuliju, pamatojoties tikai uz problēmām ar pamatprasmēm, tomēr nevajadzētu ignorēt šādas pazīmes. Lai vēlāk varētu noteikt diagnozi, noteikti ir jābūt aritmētiskām grūtībām, it īpaši saistībā ar pamata aritmētiku.

Tā kā rēķināšanas sekmes pirmajā klasē vēl nav pietiekami stabilas, diagnoze bieži vien tiek uzstādīta tikai otrajā mācību gadā. Tomēr ļoti nopietnu pamatprasmju un aritmētisko trūkumu gadījumā diskalkulijas diagnoze ir iespējama arī pirmajā mācību gadā. Svarīgi ir nezaudēt laiku. Ja pamanāt lielas grūtības, nekavējoties jāveic atbilstoši pasākumi, lai skolēns savlaicīgi saņemtu nepieciešamo atbalstu.

Diskalkulijas simptomi aptver visas aritmētikas jomas, tomēr šie bērni/jaunieši var parādīt dažādas stiprās un vājās puses. Tāpēc ne visas jomas var tikt skartas vienlīdz spēcīgi. Aritmētiskās grūtības ir īpaši redzamas, skaitot un pārvēršot skaitļa vārdus un arābu ciparus, apgūstot reizrēķinu un lietojot matemātiskās pamatdarbības. Daudzos diskalkulijas gadījumos ir traucētas iepriekš minētās pamatprasmes, tostarp izpratne par skaitļiem un daudzumu.

Svarīgi pievērst uzmanību esošajām grūtībām arī vecākajās pamatskolas klasēs pēc sākumskolas posma. Ja skolēnam vecākajās pamatskolas klasēs ir ilgstošas grūtības ar reizrēķinu, tiek novērota nepietiekama orientēšanās skaitļu telpā, rēķināšana skaitot vai skaitļu pieraksta izpratnes trūkums, arī šeit ieteicams skolēnam veikt diskalkulijas testu un piedāvāt papildu atbalstu.

Biežums. Datus par diskalkulijas izplatību būtiski ietekmē izmeklēšanas metode. Tādēļ dati par to, cik skolēniem ir diskalkulija, ir atšķirīgi. Pētījumi Vācijā un arī starptautiskie pētījumi liecina, ka diskalkulija sastopama no trim līdz astoņiem procentiem bērniem un jauniešiem.

Cēloņi. Diskalkulija ir komplekss traucējums. Rēķināšanas prasmes tieši ietekmē vairāki faktori. Saskaņā ar pašreizējiem pētījumiem tie galvenokārt ir ģenētiskie, neirobioloģiskie un kognitīvie faktori.

Ģenētiskie faktori: vai diskalkulija ir iedzimta? Ģenētiskajos pētījumos tiek pārbaudīts, cik lielā mērā diskalkulija novērojama ģimenē. Šim nolūkam savā starpā tiek salīdzinātas brāļu un māsu vai dvīņu sekmes aritmētikā. Līdzšinējie rezultāti liecina, ka diskalkulija ir nepārprotami pārmantojama.

Neirozinātnē smadzenēs notiekošo procesu attēlošanai izmanto attēlveidošanas un neirofizioloģiskās metodes. Tā kā zīdaiņi jau prot atšķirt daudzumus, tika izstrādāta teorija, ka pastāv iedzimta skaitļu izjūta (Number Sense). Tā atbild par kvantitātes izpratni un līdz ar to – arī par vēlāko aritmētisko prasmju attīstību. Magnētiskās rezonanses tomogrāfijas (MRT) un elektroencefalogrāfijas (EEG) pētījumi ļāva aptuveni noteikt skaitļu izjūtas vietu smadzenēs (paura daivā vai parietālajā daivā). Indivīdiem ar diskalkuliju šajās zonās bija ievērojami mazāka aktivitāte.

Tā kā aritmētikā līdzās daudzuma izpratnei ir nepieciešamas arī skaitīšanas prasmes, vizuālās dekodēšanas prasmes, valodu prasmes, kā arī darba atmiņas un uzmanības prasmes, tiek iesaistītas arī citas smadzeņu zonas. Šī iemesla dēļ tiek pieņemts, ka pastāv dažādu apgabalu neironu tīkls, kas piedalās rēķināšanā. Indivīdiem ar diskalkuliju noteiktos smadzeņu apgabalos ir izmainīta informācijas apstrāde.

Blakus traucējumi ir traucējumi, kas parādās papildus attiecīgajiem traucējumiem, šajā gadījumā – diskalkulijai. Nereti skolēniem diskalkulijas rezultātā rodas psiholoģiskas problēmas. Šīs psihiskās novirzes var būt dažādas, un tās var būtiski ietekmēt skolēnu visā viņa attīstībā. Tās bieži vien izpaužas kā reakcija uz problēmām skolā. Tāpēc tās ir laikus jāatpazīst un attiecīgi jāmazina to ietekme.

Skolēni bieži vien no rītiem sūdzas par vēdergraizēm un galvassāpēm – īpaši pirms kontroldarbiem matemātikā. Daži skolēni kļūst skumji, bieži raud, ir mazdūšīgi un pat zaudē vēlmi dzīvot. Citi kļūst agresīvi, nemierīgi un impulsīvi. Esiet vērīgi, ja par šādām situācijām ziņo vecāki vai arī paši to novērojat.

Skolēni ar diskalkuliju arvien piedzīvo neveiksmes vienkāršu aritmētisko uzdevumu risināšanā, neskatoties milzu pūlēm, ko nereti viņi pieliek uzdevumu izpildē. Piedzīvoto neveiksmju dēļ
šiem skolēniem var rasties bailes no matemātikas un/vai eksāmeniem. Ilgtermiņā šīs bailes var novest pie izvairīšanās no mācīšanās un eksāmeniem, kā rezultātā rodas papildu atpalicība mācībās. Ja traucējumi ir īpaši izteikti, bailes no eksāmeniem izpaužas vairāku gadu garumā un noved pie vispārējām izmaiņām uzvedībā, kā rezultātā var pasliktināties sekmes arī citos mācību priekšmetos. Tomēr diskalkulija pat pāri sevi parasti nav blakusslimību cēlonis.

Samērā bieži konstatējams viedoklis, ka diskalkulija ir pārejošas grūtības, no tās "izaug" un grūtības būtiski samazinās, iestājoties pubertātei. Šāds viedoklis nav pamatots. Grūtības aritmētikā saglabājas ļoti stabili. Tas nozīmē, ka izteiktas aritmētikas grūtības bieži vien saglabājas līdz pat skolas beigšanai un vēl pēc tam, ja nenotiek nekāda iejaukšanās mācību procesā, piedāvājot papildu atbalstu.

Skolēniem ar diskalkuliju nereti ir papildu grūtības arī citos mācību priekšmetos līdzās matemātikai. Viņiem bieži rodas problēmas ar grafiku un statistikas novērtēšanu citos mācību priekšmetos. Piemēram:

Svarīgi ielāgot!

Skolotājiem jāņem vērā, ka ne katra rēķināšanas problēma nozīmē diskalkuliju. Taču, ja skolēnam ir pastāvīgas grūtības ar rēķināšanu, mājasdarbi vienmēr ir jāpilda kopā ar vecākiem un, neskatoties uz vingrināšanos, arvien no jauna jāskaidro viens un tas pats saturs, noteikti jāpārbauda, vai viņam nav diskalkulija.

Tā kā no diskalkulijas "neizaug" un tā ar laiku "nepāriet", nevajadzētu gaidīt, bet gan savlaicīgi uzsākt atbalsta plānošanu. Jo vēlāk tiek noteikti traucējumi un jo vēlāk sākas atbalsta
pasākumi, jo vairāk skolēnam ir jāatgūst nokavētais. Izejot no tā – arvien spēcīgāk matemātikas prasmju deficīts ietekmēs citus mācību priekšmetus, vispārējo mācību motivāciju un skolēna psihisko labsajūtu. Tāpēc aicinām uztvert rēķināšanas grūtības nopietni un mudināt arī vecākus laicīgi rīkoties.

Izvērtēšana skolā. Skolā tiek izvērtēts, vai attiecīgajam skolēnam konstatējamas nopietnas rēķināšanas problēmas, kas galvenokārt attiecas uz rēķināšanas pamatiemaņu (piemēram, saskaitīšana, atņemšana, reizināšana vai dalīšana) apgūšanu. Izvērtēšana skolā ir būtiska, lai noteiktu atbalsta apjomu un saturu, tomēr izvērtēšana skolā nav pielīdzināma diagnozei, kuru oficiāli nosaka Latvijas normatīvajos aktos noteiktie speciālisti.

Diagnosticēšana ārpus skolas. Ja ir pamatotas aizdomas par diskalkuliju, skolēniem savlaicīgi jāvēršas pie speciālistiem aritmētisko traucējumu noteikšanai.

To var veikt:

Lūk, šeit vari iepazīties ar pilnu materiālu, ko savā feisbuka kontā publicējis arī VISC!