Gatavojamies eksakto zinātņu eksāmenam! Bez sevis šaustīšanas un saglabājot mieru

Lai varētu sagatavoties noslēguma pārbaudījumiem eksaktajās zinātnēs, sākotnēji ir jāizvirza prioritātes. Tuvojoties eksāmeniem, skolēni nereti sāk sevi šaustīt un kritizēt, sāk stāstīt, ka neko nezina vai nesaprot. Tādos brīžos ir būtiski šos apgalvojumus izvērtēt, balstoties datos, piemēram, par panākumiem noslēguma darbos viscaur vidusskolai vai skolas izmēģinājuma darbā. Lai rezultāti eksāmenos būtu sekmīgi un pats skolēns ar tiem būtu apmierināts, nav pareizi par prioritāti nolikt mācīšanos caurām diennaktīm, – šī informācija prātā neuzkrāsies, netiks izprasta, un šis mācīšanās laiks būs veltīgi iztērēts. Ir būtiski saglabāt saprātīgumu.

Skolēni, kuri ir cītīgi mācījušies visu pamatskolas vai vidusskolas laiku, pirms eksāmena var pat īpaši negatavoties, bet gan vienkārši treniņam parēķināt papildu uzdevumus. Mūsdienās ir pieejams ļoti plašs spektrs ar avotiem, kas var palīdzēt sagatavošanās procesā eksāmeniem: nu jau daudzi "Youtube.com" kanāli latviešu valodā, kā arī neskaitāmi daudzi angļu valodā; pašmācības mājaslapas; "PhotoMath" lietotne, kas gan nereti skaidro risinājumu gaužām atšķirīgi no Eiropā pieņemtās matemātikas tradīcijas. Katrs var izvēlēties piemērotāko pēc savām vēlmēm.

Balstoties uz dažādiem pētījumiem, ir novērots, ka eksaktās jomas eksāmenos labāk veicas skolēniem, kuri cītīgāk mācās dzimto valodu, lasa, kā arī stundās izsaka savu domu gaitu. Tas viss palīdz saprast terminus, pamanīt atslēgvārdus un darbības vārdus, sastrukturēt teksta uzdevuma palīgteikumu nozīmi. Piemēram, matemātikas eksāmenā statistiski labāki rezultāti ir skolēniem, kuri ir centīgi arī fizikas, bioloģijas un svešvalodu mācību stundās. Tādējādi sanāk, ka matemātikas eksāmenam skolēni, pat paši to nemanot, gatavojas daudz vairāk.

Lai ikdienas mācību procesā izdotos iegūt zināšanas, kas nepieciešamas gan eksāmenu laikā, gan turpmākajā dzīvē, mācību stundās ir būtiski lūgt palīdzību skolotājam, ja ir kādas neskaidrības; iedziļināties uzdevuma būtībā, nevis tikai salīdzināt atbildes; pildīt mājasdarbus un iepriekšējo gadu eksāmenus; izvirzīt augstus mērķus un, protams, cītīgi strādāt, lai šie mērķi īstenotos.

Pirmkārt, pats svarīgākais ir saglabāt mieru. Daudzi mēdz citēt Hansa Seljes it kā izteikto domu, ka stress esot noderīgs un mobilizējot prāta spējas. Latvijā esam pazuduši šī izteiciena tulkojumā, jo autors ir teicis gluži pretējo – ilgtermiņa stress, pārdzīvojumi, slodze, skolas un ģimenes spiediens uzrādīt labu rezultātu noved pie sliktākiem rezultātiem, kā arī veselības problēmām. Ja skolā ir ilgstošs stress lielās devās, – tas nepalīdz.

Otrkārt, ļoti vērtīgi ir mācīties kopā ar klasesbiedriem. Mācīšanās kopā var nostiprināt socializēšanās prasmes, kā arī šī procesa laikā var uzzināt, kāda ir citu cilvēku domu gaita. Lielākā bariņā var atklāt arī vairāk mācīšanās un uzdevumu risināšanas stratēģiju. Treškārt, ir jāiedziļinās uzdevumā, kurš tiek risināts. Ir nepareizi uzdevumu risināt mehāniski pēc parauga, tikai tādēļ, lai tas būtu atrisināts.

Uzdevuma risināšanas laikā ir jāveido dialogs ar sevi vai klasesbiedru, skaidrojot izņēmuma gadījumus, modelējot citas situācijas, piedāvājot šī uzdevuma turpmākos izpētes jautājumus. Tas palīdzēs eksāmenā iekļautās nestandarta situācijas padarīt mazliet standartizētākas un pazīstamākas.