Foto: Shutterstock
Lai visu dzīvi nevajadzētu vienam otru uzrunāt ar frāzi "Ei, tu!", kā arī vajadzības gadījumā spētu gan cildināt, gan nopelt, jau piedzimstot tiekam pie divām atpazīstamības zīmēm – vārda un uzvārda, kurus daudzi ar visu sirdi un dvēseli sargā līdz pat mūža galam. Citi savukārt dzīves laikā saprot, ka ar sev doto dāvanu sadzīvot nevar, bet vēl kāds par maiņu izšķiras pēc gredzenu mīšanas. Taču nu šim sarakstam pievienojies vēl kāds iemesls – nevēlēšanās sevi saistīt ar kādu tautību, kam par iemeslu ir Ukrainā notiekošās zvērības.

Ukrainas kara jautājumā vienaldzīgo nav – to esam redzējuši gan vārdos, gan darbos. Taisnība, katrs notiekošo pārdzīvo savā veidā, taču ģeopolitiskie notikumi arī cilvēkus Latvijā mudinājuši domāt vai jau likuši pieņemt visai kardinālus lēmumus, kas saistīti ar viņu identitāti. Viens nomainījis uzvārdu, cits – tautību. Savā stāstā piekrita dalīties Oskars, kurš visu mūžu bija dzīvojis ar uzvārdu Morozovs, taču nu kopš aprīļa sākuma dēvējams par Hofmaņa kungu.

"WhatsApp" ziņa kā pēdējais grūdiens

Oskars neattiecina sevi pie tiem, kas dzīves laikā izjutuši izteiktu cēlumu vai lepnumu sava uzvārda dēļ. Tas viņam nekad nav devis īpašu identitātes sajūtu. Kā izrādās, vīrietis jau kopš skolas laika vēlējies uzvārdu mainīt, taču jautājums nekad nenonāca prioritāšu augšgalā – vienu brīdi slinkums ņēmis virsroku, citu – naudas kļuvis žēl. "Krieviskais uzvārds ir saistīts ar manu tēvu – viņš bija un laikam vēl arī šobrīd ir krievs. Viņš no mūsu ģimenes aizgāja, kad man bija pieci gadi. Pēc tam esmu viņu redzējis trīs četras reizes, lielas saistības ar viņu nav bijis. Viņš mani un mūs pameta, līdz ar to arī radās šī vēlme."

Jau kopš pirmās dienas, kad Krievijas armija iebruka Ukrainā, Oskara ārējā un iekšējā nostāja bijusi pilnībā pret notiekošo. "Tajā brīdī vēl par uzvārda maiņu neaizdomājos, bet tad vienā dienā "WhatsApp" atnāca anonīma ziņa, kurā tika raidīti pārmetumi par nošautajiem bērniem Donbasā un tamlīdzīgi. Un cita starpā tur bija frāze: "Nu ko tad tu – Morozovs, Morozovs, nomaini taču uzvārdu uz Kariņš vai Levits." Un tad es padomāju – o, vispār baigi labā ideja, ļoti labs ieteikums! Tajā brīdī iekšēji noklikšķēja, ka jāizdara." Viņš piebilst, ka pieņemt lēmumu par uzvārda maiņu nenācās grūti – tas bijis principiāli, jo Krievijas agresija Ukrainā un visi ar to saistītie notikumi viņā raisa riebumu.

"Man visu laiku bija pārliecība, ka jāspēj pierādīt, ka konkrētais uzvārds man "pienākas"," stāstot par uzvārda izvēli, turpina Oskars. "No šāda aspekta arī uzvārdus izvēlējāmies. Beigās, aizejot uz dzimtsarakstu nodaļu, sapratu, ka tā līdz galam nav taisnība."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!