Diena ģimenes asistenta dzīvē: kas viņš ir, un ko viņš redz?

Sabiedrību visbiežāk redzam tādu, kādas ir mums apkārt ģimenes, darba vidē un paziņu lokā, bet patiesībā esam ar ļoti dažādu uztveri par to, kas ir normāls, pieņemams, pareizs vai nepareizs. Un tieši tāpat kā vide, kurā augām un dzīvojam, veido mūsu priekšstatus par to, kāda ir normāla ģimene, attiecības starp bērniem un vecākiem, sociālās normas, darba prasmes un citi faktori, veidojas izpratne par to cilvēku dzīvi, kuri auguši nelabvēlīgos apstākļos – bērnu namos, internātskolās vai ģimenē, kurā vecākam ir intelektuālas attīstības traucējumi vai psihiskas saslimšanas. Un bieži tas ir nepārtraukts aplis, kas atkārtojas no paaudzes paaudzē. Šo apli ir iespējams pārtraukt, sniedzot ģimenei nepieciešamo atbalstu, piemēram, ģimenes asistenta pakalpojumu.

Dodos pie ģimenes, kāpņu telpā bērna ratus neredzu, zvanu klientei, sieviete man neatbild, bet drīz atzvana viņas vīrs: "Mēs sestdien pēkšņi pārvācāmies uz laukiem, mums te būs ļoti labi, klusa vieta. Gribējām jums piezvanīt." Jautāju, kā tad tagad bērniņam ar fizioterapiju, ģimenes ārstu, kas tikko sakārtots, veikts pieraksts. "Skatīsimies." Uzprasos, vai drīkstu aizbraukt, satikt. Saņemu piekrišanu. Vakarā braucu uz ģimenes jauno dzīvesvietu aptuveni 70 kilometru attālumā, vairākas reizes sazvanos ar klientu, jo grūti atrast norādīto vietu, nepalīdz arī "Waze". Esmu ar mašīnu kaut kur mežā, māju tuvumā nav. Tomēr, atkal sazvanoties ar klientu un gabaliņu tālāk ejot ar kājām, mēs satikāmies.... atradu kluso vietu. Informēju sociālo darbinieci, piedāvāju parādīt, kā nokļūt pie nu jau pie citā pašvaldībā dzīvojošās ģimenes. Tomēr ģimenē zīdainītis, nesen dzimis…

Ģimenes asistents ir sociālais pakalpojums cilvēkam vai ģimenei, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ ir apgrūtinātas. Ģimenes asistents veicina cilvēka vai ģimenes sociālo prasmju apguvi, pilnveidi un apgūto prasmju nostiprināšanu, nodrošinot cilvēkam vai ģimenes locekļiem individuālu konsultatīvu, praktisku, izglītojošu, asistējošu un emocionālu atbalstu dzīvesvietā un sociālajā vidē.

Diena ģimenes asistenta dzīvē

Ar šo ģimeni esmu sadarbībā jau piecus gadus. Vecmāmiņai (šobrīd 82 gadi) bija aizbildnībā trīs mazmeitas, vienai mazmeitai piešķirta invaliditāte kopš dzimšanas. Divas mazmeitas jau pilngadīgas, vecākā dzīvo patstāvīgi, strādā un šobrīd ir aizgādne māsai ar invaliditāti. Jaunākajai meitenei ir 16 gadi, mācās tehnikumā.

Vakar saņēmu zvanu, ka vecākā mazmeita saņēmusi vēstuli ar dokumentiem. Nesaprotot, kas tas ir, vai nav kas ļoti svarīgs. Šodien braucu pie ģimenes, lai vēstules saturu pārtulkotu krievu valodā. Vēstule no tiesas par aizgādnes iecelšanu. Tulkoju katru teikumu, kas dokumentā latviski. Paskaidroju, ko tas nozīmē. Izstāstu, kas jākārto tālāk, kur jāiet ar šiem dokumentiem. Saplānojam laiku, kad aizpildīsim iesniegumus un kopā varēsim iet uz vajadzīgajām valsts institūcijām. Klientes mierīgas, ka tiks saņemta palīdzība un atbalsts.

Visi esam tieši vai netieši saistīti. Šīs ģimenes ir mūsu tagadnes un nākotnes kaimiņi, kolēģi, bērnu klasesbiedri vai potenciālie darbinieki. Atbalstīt ģimeni šodien, lai nākotnē bērni būtu izglītoti, darbspējīgi un spētu iekļauties sabiedrībā, ir ne vien ētiski pareizi, bet arī finansiāli gudri. Sniegt atbalstu vecākiem, lai tie spētu parūpēties par sevi un saviem bērniem nozīmē ne vien mazāk salauztas dzīves, šķirot bērnus no vecākiem, bet arī mazākus finansiālus izdevumus valstij, novēršot situāciju, kad ir jāmaksā par bērnu uzturēšanu ārpusģimenes aprūpes iestādē. Katrs darbspējīgais cilvēks šodien un nākotnē ir ieguvums sabiedrībai kopumā.

Diena ģimenes asistenta dzīvē

7.34 no rīta atskan zvans! "Cikos man šodien jābūt sociālajā dienestā? Tu arī būsi?" Tas ir zvans no manas klientes! Parasti es nesaņemu tik agri zvanu no viņas, bet šoreiz pat satraucos – vai kaut kas nav atgadījies, ja jau zvana! Izstāstu, cikos un kur viņai jābūt. Atgādinu, lai paņem līdzi papīru čupiņu, ko vakar salikām, jo tur ir viss nepieciešamais, lai varētu sākt kārtot trūcīgā statusu. Norunātajā laikā tiekamies, dodamies abas uz sociālo dienestu. Kur papīri? Aizmirsti mājās! Palūdzu sociālajai darbiniecei, lai šobrīd "iepauzē", aizbrauksim pēc aizmirstajiem papīriem un būsim atpakaļ! Pēc pusstundas esam atpakaļ. Iedodam visus papīrus, kliente raksta iesniegumu, pie sevis domāju – beidzot būs nokārtots trūcīgā statuss un varēs ķerties klāt nākošajam, jo mana kliente ir jauna sieviete, kura gandrīz visu savu līdzšinējo dzīvi ir pavadījusi bērnunamā un šobrīd ir jāuzsāk patstāvīga dzīve kopā ar savu dēliņu! Sociālā darbiniece pēkšņi jautā manai klientei – kur jums bankas konta izraksts par pēdējo mēnesi? Kliente skatās uz mani un saka, dēls vakar kaut kādus papīrus saplēsa, varbūt tie bija! Sēžu un pie sevis nodomāju – šodien nekāds statuss nebūs! Tā kā šobrīd pakalpojumu saņemšana ir tikai pierakstoties, tad tiek piedāvāts datums un laiks, kam piekrītam.

Turpmāk portālā "Cālis.lv" publicēsim Labklājības ministrijas bērnu un ģimenes politikas departamenta sagatavotu stāstu sēriju par ģimenes asistentu ikdienu un atsauksmēm no ģimenēm, kurām tiek sniegta palīdzība. Vai šajos stāstos redzi sevi? Varbūt tas ir tava bērna klasesbiedra vecāks? Kaimiņš? Varbūt esi ģimenes ārsts šai ģimenei? Sabiedrība ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms.

"Tuvojas 1. jūnijs, kurš tiek atzīmēts kā Starptautiskā bērnu tiesību aizsardzības diena, kad īpaši pārskatām un runājam par to, kā pasargāt bērnus un stiprināt viņu vecākus. Esam pārliecinājušies, ka atbalsts pakalpojuma veidā ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrībā, pretēja mirkļa finansiālajam atbalstam. Stipras ģimenes, lai cik dažādas tās nebūtu, ir mūsu sabiedrības pamats. Un tamdēļ, dalāmies ar ģimenes asistenta ikdienas mirkļiem, parādot šī pakalpojuma pienesumu sabiedrībai, un situācijas ar kādām ikdienā saskaras ģimenes mums blakus," teic Ilze Kurme, Labklājības ministrijas bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore.