"Pasaka par Sniegbaltīti" ir zināma teju katram – ir grūti atrast kādu, kurš to nav dzirdējis. Atšķirīgās kultūrtelpās pastāv dažādas šīs pasakas versijas, tomēr mums visvairāk zināmais ir Brāļu Grimmu pierakstītais pasakas variants, kurā galvenā varone saskaras ar daudzām grūtībām. Ko tieši mums māca "Pasaka par Sniegbaltīti", to aplūko rakstā, kas tapis lasīšanas veicināšanas projektā "Bibliotēka".
Tāpat kā jebkurai pasakai, arī šajā ir iekļauta zināma morāle. Pasakas centrā ir ne tik daudz Sniegbaltīte pati, cik viņas skaistums – gan ārējais, gan iekšējais, kas aprakstīts kā sirds tīrība. Iespējams, tieši tāpēc analītiskās psiholoģijas pārstāvji teic, ka "Pasakā par Sniegbaltīti" ir atspoguļotas cilvēka ilgas pēc absolūtā skaistuma idejas piepildīšanu.
Galvenās pasakas varones ir Karaliene un viņas meita Sniegbaltīte, un pasaka sižets būtībā ir attiecību attēlojums starp abām – tas vēsta par skaudību, mīlestību un patiesu draudzību. Jāatzīmē, ka Grimmu pierakstītajā pasakā tēvs nav pat pieminēts, kas rada priekšstatu, ka "Pasaka par Sniegbaltīti" galvenokārt saistīta ar sievišķības tematiku – par daudzajiem sarežģījumiem un konfliktiem mātes un meitas attiecībās.