Pazīmes, kas var liecināt par bērnībā piedzīvotu seksuālo vardarbību

Ne mazāka loma bērnu pasargāšanā ir citiem sabiedrības pārstāvjiem: skolotājiem, audzinātājiem, sociālā dienesta darbiniekiem ir ļoti svarīgi atpazīt simptomus, kuri liecina, ka bērni cieš no piedzīvotas seksuālas vardarbības vai uzmākšanās. Tas var palīdzēt savlaicīgi atpazīt problēmu, pasargāt bērnu, sniegt viņam palīdzību un informēt par notiekošo tiesībsargājošās institūcijas.

Kāpēc ir svarīgi runāt par šo tematu? Lūk, te būs vien daži "Delfi" ziņu virsraksti!

Kā portālā "Psychology Today" uzsver psiholoģe Mihaela Bernāra, kura ikdienā strādā ar bērniem un pusaudžiem, pārāk bieži viņai nākoties dzirdēt stāstus par pieaugušajiem, kuri nav pamanījuši, kas notiek ar viņu bērnu, vai arī satraucošās izmaiņas bērna uzvedībā tiek skaidrotas ar temperamentu vai attiecīgā vecuma īpatnībām. Psiholoģe mudina iepazīties ar 11 psihiskām problēmām, ar kurām bieži saskaras bērni, kuri kļuvuši par seksuālās vardarbības vai uzmākšanās upuriem.

Tomēr šo problēmu saraksts nebūt nav pilnīgs, un katrs simptoms atsevišķi var būt saistīts arī ar citiem iemesliem. Atkarībā no vecuma, pārdzīvotās traumas īpatnībām, temperamenta simptomi var izpausties dažādi.

Atsvešināšanās pašam no sevis – ļoti iespējams, šis ir visizplatītākais aizsargmehānisms, ar kura palīdzību psihe cenšas pasargāt sevi no traumas, ko radījusi seksuāla vardarbība. Šķiet, ka prāts aizbēg no ķermeņa ekstremāla stresa situācijās, brīžos, kad piedzīvo bezspēcības sajūtu, spēcīgas sāpes un ciešanas.

Cilvēki, kuri piedzīvojuši smagu traumu, var sev nodarīt fiziskas sāpes, cenšoties tikt galā ar emocionālajām un psiholoģiskajām sāpēm. Kā rāda pētījumi, piemēram, graizīšanās rada endorfīnu izdalīšanos, kas uz laiku sniedz mierinājuma sajūtu.

Piedzīvojot seksuālu vardarbību, ķermeņa reakcijas sistēma uz stresu bieži vien ir pārmērīgi aktīva. Tas izpaužas spēcīgās baiļu lēkmēs, sociālās fobijās, panikas lēkmēs. Šķiet, ka organisms burtiski visu laiku ir modrībā un nevar atslābināties.

Vardarbības upurus bieži moka uzmācīgas un sāpīgas atmiņas, kā arī nakts murgi.

Cilvēki, kuri piedzīvojuši smagas psihiskas traumas, mierinājumu bieži vien meklē alkoholā un narkotikās. Eksperimentus ar narkotikām pusaudža vecumā nedrīkst uzskatīt par normāliem, īpaši, ja jaunais cilvēks zina par iespējamām sekām.

Šī ir tipiska reakcija uz agrīnu un traumatisku seksuālo pieredzi, norāda Bernāra. Ja bērns ļoti agrā vecumā sāk regulāri masturbēt, izrādīt seksuālu interesi (rotaļās vai reālā dzīvē), visbiežāk tā ir pazīme, ka viņš bijis liecinieks vai dalībnieks kaut kādās pieaugušo seksuālās darbībās.

Jaunieša un pieaugušo vecumā hiperseksualitāte var izpausties totālā izlaidībā, nemitīgi mainot partnerus, varbūt pat iesaistoties prostitūcijā, pornogrāfiska rakstura filmu uzņemšanā.

Tie, kuri bērnībā piedzīvojuši seksuālu vardarbību, bieži piedzīvo paranoju, viņiem iespējamas pat halucinācijas un īslaicīgas psihozes izpausmes.

Bērniem bieži ir grūti izteikt savas jūtas vārdos, tādēļ viņi tās izrāda ar savu uzvedību. Dažreiz tā uzvedas arī pieaugušie. Cilvēki, kuri piedzīvojuši smagas psihiska rakstura traumas, bieži cieš no garastāvokļa svārstībām, aizkaitinātības un smadzeņu darbības traucējumiem, kuri var novest pie depresijas, mānijas, trauksmes un dusmu uzplūdiem.

Vardarbības upuri bieži pārstāj uzticēties citiem, sāk uzmanīties no cilvēkiem, tādēļ viņiem ir grūti uzturēt ilgstošas attiecības, kas balstītas uz sasvstarpēju uzticēšanos.

Enurēze (slapināšana gultā, īpaši naktīs) un enkoprēze (nekontrolējama zarnu iztukšošanās) bērnam, kurš jau ir iemācīts lietot podiņu, pēkšņas un neizskaidrojamas histērijas vai dusmu uzplūdi, neparasta impulsivitāte vai obsesīva vajadzība pēc uzmanības un citas pēkšņas izmaiņas uzvedībā bieži vien var liecināt par to, ka ir atgadījies jaut kas briesmīgs, stāsta speciāliste.

Daudzi ārsti un psihoterapeiti ir rakstījuši par to, ka atmiņas par traumu burtiski kā saglabājas ķermenī, jo prāts tās atgrūž. Psihoanalīzē tos sauc par neapzinātiem traucējumiem, jo tie bieži izpaužas pat nemanāmi pašam traumas upurim. Kad notiek neiedomājamais, prāts glābjas, izmantojot ķermeni, lai izpaustu pārdzīvojumus, ko nedrīkst izteikt vārdos.

Turpinājumā virkne "Cālis" arhīva rakstu par to, kā atpazīt seksuālās vardarbības upuri, kā viņam palīdzēt, kur vērsties un kāpēc svarīgi ir neklusēt.

Vakar Rīgā notika protesta akcija pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā, iestājoties pret tādiem prātam neaptveramas brutalitātes aktiem kā sieviešu izvarošana, spīdzināšana un nogalināšana savu bērnu acu priekšā, turklāt no seksuālās vardarbības cieš arī nepilngadīgas meitenes un pavisam mazi bērni. Laikā, kad arī daudzās Latvijas ģimenēs tiek uzņemti Ukrainas bēgļi, ikvienam līdzcilvēkam svarīgi apzināties, kā seksuāla vardarbība notiek, ko nodara un kā iespējams palīdzēt to piedzīvojušam bērnam dzīvot tālāk.

Lasīt vairāk

Bērnu un pusaudžu pavedināšana internetā joprojām ir tabu temats, par ko sabiedrībā runā nelabprāt, tādēļ šo tematu apvij arī vairāki mīti. Pērn Latvijas Drošāka interneta centrs reģistrējis 22 925 ziņojumus par bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu internetā saturošu materiālu apriti, kā arī nelegāla satura glabāšanu uz serveriem Latvijā.

Lasīt vairāk

"Aizdomās par nepilnu gadu veca bērna slepkavību aizturēta māte", "Policija atradusi Ķekavā bezvēsts pazudušo sievieti; bērns – miris", "Četrus radiniekus lūdz tiesāt par jaundzimuša bērna nogalināšanu un līķa apgānīšanu", "Ģimenes strīdā patēvs uzbrūk bērniem ar nazi un metāla cauruli", "Divus audžuvecākus aiztur par seksuālu un fizisku vardarbību pret vairākiem bērniem" – virsraksti, kas diemžēl regulāri "izdaiļo" portāla "Delfi" kriminālziņu sadaļu. Lasot šos rakstus, lielākajai daļai sabiedrības sirds sažņaudzas un gribas kliegt: "Kas notiek ar cilvēci?" Jā, tie ir mūsu līdzcilvēki – kaimiņi, darba kolēģi, varbūt pat draugi un radinieki. Un šķiet neticami, ka bērnam, kuram būtu jāpiedzīvo grāmatās daudzinātā "laimīgā bērnība", nākas iet cauri ellei, turklāt 60 procentos gadījumu ciešot tieši ģimenes locekļu darbību dēļ.

Lasīt vairāk

23. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Eiropas diena bērnu aizsardzībai no seksuālas vardarbības. Kā liecina pētījumi, Latvijā katrs desmitais bērns līdz 18 gadu vecumam tiek pakļauts kādai no seksuālās izmantošanas formām, turklāt seksuāla vardarbība ik gadu ir izplatītākais pret bērniem veiktais noziegumu veids, kas nonāk Valsts policijas redzeslokā. Kādi aktuālākie riski vecākiem un speciālistiem, kuri strādā ar bērniem, būtu jāzina? To skaidro "Centrs Dardedze".

Lasīt vairāk

Oficiālā statistika par situāciju Latvijā rāda, ka no seksuālās vardarbības pie mums cietis vismaz katrs desmitais bērns. Eiropas Komisija savukārt ziņo, ka Eiropā no seksuālās vardarbības kādā no tās formām cieš viens no pieciem bērniem. Taču zināmā par to, kas ir upuris, no kādas vides tas nācis, kāds ir varmākas portrets un pāridarījuma vieta, joprojām ir visai maz. Latvijas Universitātes pētniece Zane Linde-Ozola norāda, ka šobrīd seksuālās vardarbības jomā spīdinām lukturīti tumsā, cenšoties saredzēt reālo situāciju.

Lasīt vairāk

Virsrakstā provokācija? Diemžēl, bet tā ir mūsdienu realitāte – pirmspubertātes, jā, arī pat bērnudārza vecuma bērni atdarina to, ko redzējuši pornogrāfiska satura materiālos, kuri viņiem bijuši pieejami pāragri, pat ar likumu aizliegti. Rīt, 11. februārī, ar dažādiem pasākumiem tiks atzīmēta Drošāka interneta diena, un tās priekšvakarā jāakcentē visai aktuāla problēma – pornogrāfijas pieejamība bērniem, tās radītās sekas šodien un nākotnes perspektīvā.

Lasīt vairāk

Par bērnu drošību mūsdienās runāts daudz: par drošību uz ielas, uz ūdens, mājās vai mežā. Taču ir kāds drošības veids, kas ar bērniem tiek pārrunāts reti – tā ir personiskā drošība attiecībās ar citiem cilvēkiem. To izskaidrot nav tik viegli kā uzmanīšanos no uguns vai asiem priekšmetiem, taču nodarījumu sekas var būt ne mazāk ilgstošas un sāpīgas.

Lasīt vairāk

Seksuālā vardarbība pret bērnu ietekmē ģimeni neatkarīgi no tā, vai vardarbība ir nākusi atklātībā un bērns par to stāstījis, vai nē, jo vardarbības iespaidā mainās bērna uzvedība un psihiskā veselība. Vecāku reakcija, uzzinot par notikušo, ir pielīdzināma sekundārai traumai, proti, tā ir kā spoguļreakcija tam, ko pārdzīvo cietušais bērns un var turpināties gadiem ilgi, viļņveidīgi, ne tikai laika periodā, kad vardarbība atklāta, norāda "Centrs Dardedze" speciālisti.

Lasīt vairāk

Partnerim uzzinot, ka cilvēks bērnībā ticis seksuāli izmantots, mīļotais var just nodevības izjūtas, jo nav uzzinājis par notikušo ātrāk, var just trauksmi par cietušā partnera psihisko veselību un emocionālo labklājību, kā arī var raizēties par savu spēju sniegt atbalstu. Daži upuru dzīvesbiedri stāsta, ka, uzzinot par partnera bērnības pieredzi, pieaugusi empātija un izpratne par mīļotā izjūtām vai izturēšanos.

Lasīt vairāk

Ar katru gadu Valsts policijā pieaug reģistrēto iesniegumu skaits par noziedzīgo nodarījumu pret personu tikumību un dzimumneaizskaramību tiešsaistē. Arvien biežāk tiek izmeklēti noziegumi, kur pieaugusi persona interneta vidē ir seksuāli izmantojusi mazgadīgu vai nepilngadīgu bērnu. Valsts policija atklāj septiņas pazīmes, kas var liecināt, ka bērns cieš no seksuālas vardarbības internetā.

Lasīt vairāk

Seksuālā vardarbība ir novēršama sabiedrības veselības problēma, tādēļ pieaugušie tiek aicināti veidot sabiedrību, kurā vairs nebūtu ne mazākās iecietības pret bērnu seksuālo izmantošanu.

Lasīt vairāk

Ikviens vecāks klusībā pie sevis cer – "ar manu bērnu nekas nenotiks" – domājot to visai plašā tēmu diapazonā. Mūsu ģimenē taču viss ir kārtībā, kādēļ gan, lai manu bērnu kāds aizskartu, pavedinātu, izmantotu, izsmietu un izķengātu teju pa visu pasauli. Bet diemžēl tā notiek. Interneta vide jau sen vairs nav nekas atrauts no realitātes, līdz ar to arī tajā zeļ dažāda veida pārkāpumi. Viens no tiem – bērnu seksuālā izmantošana, kuru veic, tiesa, dažreiz pat ļoti neapzināti, gan paši bērni, gan par tādiem maskējušies pieaugušie.

Lasīt vairāk

23. novembrī Latvijā atzīmē Eiropas dienu bērnu aizsardzībai no seksuālas vardarbības. Statistikas dati nav iepriecinoši – Eiropā viens no pieciem, Latvijā – viens no 10 bērniem līdz 18 gadu vecumam tiek pakļauts kādai no seksuālās izmantošanas formām.

Lasīt vairāk

Bērnībā piedzīvotais atstāj iespaidu uz visu tālāko dzīvi. Tā cilvēkā var atstāt pat neatgriezeniskas sekas, kas skar ne tikai psihisko, bet arī fizisko veselību. Par to, kādu iespaidu uz bērnu atstāj seksuāla, fiziska, emocionāla un cita veida vardarbība, forumā "Laiks bērniem!" skaidro Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.

Lasīt vairāk

Latvijā seksuālā vardarbība ir izplatītākais nozieguma veids pret bērniem, preses konferencē sacīja centra "Dardedze" psiholoģe Inese Sadauska.
Pēc viņas teiktā, 26 procenti no reģistrētajiem kriminālnoziegumiem pret bērniem ir saistīti tieši ar seksuālu vardarbību. Pirms trīs gadiem šis rādītājs gan esot pārsniedzis 40 procentus. Tas norāda, ka situācija ir uzlabojusies, atzina Sadauska.

Lasīt vairāk

Par seksuālu vardarbību pret bērniem pēdējā laikā tiek runāts gana daudz. Arī policija pēdējos gados aizturējusi virkni personu, kuras savu seksualitāti uzspiedušas dažāda vecuma un abu dzimumu bērniem. Šīs personas tiek dēvētas par pedofiliem, taču seksuāla vardarbība var tik īstenota arī vienaudžu vidū. Šoreiz aplūkosim, kādas prasmes vecākiem būtu jāiemāca savām atvasēm, lai pasargātu viņus no šāda veida vardarbības iespējamības.

Lasīt vairāk

Vidēji katrs piektais bērns Eiropā cieš no seksuālas vardarbības. Neļauj tam notikt ar savu bērnu, tā ar kampaņu "1 no 5" jeb "Iemāci bērnam Biksīšu likumu!" mudina "Centrs Dardedze".

Lasīt vairāk