Kā atpazīt un rīkoties, ja bērns norijis svešķermeni
Foto: Publicitātes foto
Pērn Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) pēc palīdzības vērsās 19 tūkstoši bērnu. Vairākums traumu ilgstošas sekas neatstās, taču nereti vajadzīga slimnīcas ķirurgu un citu speciālistu iesaiste. Svešķermeņu norīšana un aizrīšanās ir bēdīgā topa augšgalā, kad runājam par riskiem bērniem līdz trīs gadu vecumam.

Kā tikko mazuļi ir gana lieli, lai sāktu izzināt pasauli sev apkārt vai sāktu ēst cietākus pārtikas gabaliņus, vecākiem "jāieslēdz uzmanības radars" tieši šim traumatismam. Ikviens, kurš kādreiz vērojis bērnu, iepazīstot pasauli sev apkārt, visticamāk, piekritīs, ka tas notiek apbrīnojami strauji un reizēm pārdroši.

"Pieaugušie neuztver visus mazos priekšmetus sev apkārt kā bīstamus, taču bērna ziņkāre aicina aptaustīt un reizēm pagaršot visu – pogas, monētas, atslēgas, galda spēļu kauliņus, magnētus vai baterijas. Pēdējie divi ierindojami īpaši bīstamo objektu kategorijā, jo, norijot bateriju, kuņģa sula izraisa reakciju, kuras rezultātā izdalās kodīga ķīmiska viela. Tā rada gremošanas trakta gļotādas un dziļāko audu ķīmisku apdegumu un var izraisīt arī vispārēju organisma saindēšanos, pat nāvi," skaidro Alla Silova, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!