Oksfordas Universitātes akadēmiskā direktore, filozofijas doktore Naomi Rokotnica (Naomi Rokotnitz) piedāvājusi šo jautājumu apskatīt arī literatūras kontekstā – analizējot pasakas un meklējot, kādi kognitīvie "trigeri" un uzmanības piesaistīšanas stratēģijas tajās iekļautas. Par to šajā rakstā, kas tapis lasīšanas veicināšanas projektā "Bibliotēka".
Ir zināms, ka ikviens mākslas darbs sniedz pastiprinātu un augsti integrētu jūtu un jēgas izjūtas pieredzi. Ir grūti atrast pilnvērtīgāku un spilgtāku jēgas radīšanas un jēgas piešķiršanas veidu, kā māksla. Literatūra ir viena no mākslām, un pasakas ir viens no literārajiem darbiem. Naomi Rokotnica pasakas dēvē par moralizējošu fikciju piemēriem, kas kļuvušas par kultūras ikonām, ar kurām bērni bieži tiek iepazīstināti ļoti agrīnā vecumā. Savā pētījumā viņa jautā: ko pasakas var mums iemācīt par morālo rīcības brīvību mūsdienās?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
