adopcija, audžuģimene, ģimene q
Foto: Shutterstock
Tiesībsarga birojā 2021. gadā ierosināta pārbaudes lieta par bērna piedzimšanas pabalstu piešķiršanu audžuģimenei. To rosināja kāda krīzes audžuģimene, iesniegumā norādot par bērna līdz pusotra gadam vecumam vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma – bērna ratiņi, autokrēsls, barošanas krēsls u. c. – iegādei izlietotā finansējuma kompensēšanu. Tiesībsarga birojs nolēma pārbaudes lietu paplašināt, noskaidrojot situāciju visās Latvijas pašvaldībās. Un kā izrādās, – katra pašvaldība dara kā grib, proti, nav konsekvences par pabalsta piešķiršanas apmēriem.

Kā teikts Tiesībsarga biroja darbības pārskatā par 2021. gadu, konkrētā audžuģimene, pēc kuras iesnieguma sākta pārbaudes lieta, ar līdzīga satura iesniegumiem bija vērsusies Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) un Rīgas bāriņtiesā.

Iepriekšējos gados par citiem audžuģimenē ievietotiem bērniem ar bāriņtiesas lēmumu audžuģimenei tika piešķirts bērna piedzimšanas pabalsts. Vēlāk ievietotajiem bērniem (2020. gadā) bāriņtiesa atteikusi pieņemt lēmumus par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanu. Bērna piedzimšanas pabalsta mērķis ir nodrošināt pirmās nepieciešamības lietas jaundzimušajam. Tā apmērs ir 421,17 eiro. Kopš 2019. gada tiesiskais regulējums par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas kārtību nav mainījies.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) norādījusi, ka bāriņtiesu prakse, pieņemot lēmumus par bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu audžuģimenēm, nav atbilstoša Valsts sociālo pabalstu likumam, jo audžuģimenes ir tiesīgas saņemt papildu materiālo atbalstu no pašvaldībām. Labklājības ministrija (LM), atbalstot VSAA pausto viedokli, lūgusi VBTAI izstrādāt bāriņtiesām metodiskos ieteikumus par bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu, norādot, ka audžuģimenei nav tiesību saņemt bērna piedzimšanas pabalstu, jo tā saņem vienreizēju pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ko izmaksā pašvaldība. Ievērojot VBTAI metodiskajos ieteikumos norādīto, bāriņtiesa mainīja tiesiskā regulējuma piemērošanu praksē.

Pārbaudes lietas laikā tika apkopota informācija par visu Latvijas pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktā pabalsta apģērba un mīkstā inventāra iegādei apmēru un izmaksas kārtību. Analizējot apkopoto informāciju, secināms, ka pašvaldību pieeja šī pabalsta apmēra un izmaksas kārtības noteikšanā ļoti atšķiras. Tikai atsevišķās pašvaldībās pabalsta apmērs ir samērojams ar valstī noteikto bērna piedzimšanas pabalstu – 421,17 eiro, bet lielākajā daļā pašvaldību tas nesasniedz bērna piedzimšanas pabalsta apmēru. Īpaši mazs pabalsts noteikts Vecpiebalgas novadā – 7,11 eiro mēnesī; Tukuma, Balvu un Alojas novadā noteikts vienreizējs pabalsts – 45 eiro, bērnam turpinot uzturēties audžuģimenē ilgāku laika periodu, pat vairākus gadus, pabalsts periodiski netiek izmaksāts.

Pabeidzot pārbaudes lietu, konstatēti trūkumi normatīvajā regulējumā bērna piedzimšanas pabalsta
piešķiršanai audžuģimenē un krīzes audžuģimenē ievietotam bērnam un tiesību normas piemērošanā praksē; par pašvaldības pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei un tiesību normas piemērošanā praksē; labas pārvaldības principa pārkāpumu LM, VSAA un VBTAI rīcībā attiecībā uz bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanu audžuģimenei un labas pārvaldības principa pārkāpumu Rīgas domes rīcībā, pilnībā noraidot audžuģimenes lūgumu.

Lai veicinātu bērna tiesību ievērošanu, sniegtas rekomendācijas LM, VBTA, Rīgas domei un Rīgas bāriņtiesai. Pašvaldības, kuras bija noteikušas nepieļaujami mazu pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, tika aicinātas to pārskatīt. Pašvaldības tika aicinātas pārskatīt paredzētā atbalsta audžuģimenē ievietotam bērnam atbilstību specializētā audžuģimenē, tai skaitā krīzes audžuģimenē, ievietota bērna vajadzību nodrošināšanai.

Pēc Tiesībsarga biroja darba pārskatā minētās informācijas, VBTAI, Rīgas bāriņtiesa, Alojas novada, Tukuma novada, Balvu novada un Ludzas novada pašvaldības ņēma vērā tiesībsarga rekomendācijas.

"Jāatzīmē, ka pārbaudes lietā konstatētais attiecībā uz pašvaldībām ir īpaši aktuāls pēc administratīvi teritoriālās reformas, jaunajiem novadiem izstrādājot saistošos noteikumus atbalsta sniegšanai audžuģimenē ievietotam bērnam," uzsver speciālisti Tiesībsarga birojā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!