"Vai varu iesūdzēt tiesā savu onkuli, kurš nerūpējas par saviem vecākiem? Viņa vietā rūpes par vecvecākiem no ģimnāzijas laika (gandrīz sešus gadus) gulstas uz mani. Onkulis bieži dodas zvejot, medīt utt., kamēr es gadiem esmu piesaistīta mājai, esmu palikusi bez sociālās dzīves, jūtos kā kalpone. Ir grūti gan fiziski, gan garīgi. Sociālais dienests atrunājas ar mazo darbinieku skaitu un nepalīdz. Vecvecāki ir kategoriski pret pansionātu, neuzskata, ka sagādā man rūpes," pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā lūdz Žaklīna.
Atbild juriste Inga Rjabčikova: "Civillikuma 188. pantā ir noteikts: "Visu bērnu pienākums samērā ar savām spējām ir uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli."
No tiesu prakses: Senāta 2011. gada 27. aprīļa spriedumā norādīts, ka pienākums bērniem apgādāt vecākus nepastāv vienmēr, bet gan rodas tikai vajadzības gadījumā.
Jums ir tiesības sniegt prasību tiesā pret savu onkuli, pamatojoties uz Civillikuma 188. pantā noteikto. Prasības pieteikumā ir jānorāda prasījuma pamats un arī prasījuma summa. Proti, kādus zaudējumus materiālajā izteiksmē ir radījis jums šis pienākums.
Tāpat jums ir tiesības uz radītā morāla kaitējuma atlīdzinājumu saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu, kurā noteikts, ka ikviens tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Vairāk par to lasiet šeit.
Tomēr ir lietderīgi mēģināt jūsu strīdu risināt pārrunu ceļā.
Piemēram, izskatīt iespēju noslēgt uztura līgumu. Uztura līgumu slēdz par nekustamo īpašumu apmaiņā pret aprūpes pakalpojumu. Vairāk par to lasiet šeit."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
