Mazā Katrīne piedzima 2018. gadā, viņai jau bija brālis – tikai nedaudz vecāks, – zēnam patlaban ir pieci gadi. Mazulītei patika sajust mammas tuvumu: tad viņa bija mierīgāka, tādēļ Ilze meitiņu ņēma sev blakus gulēt. Nedēļu pirms traģiskajiem notikumiem Katrīne arī bijusi pie ārsta ikmēneša vizītē, kur saņemta pote un pārbaudīta sirsniņa. Viss bijis labākajā kārtībā. Tajā rītā Ilze pamodusies un pamanījusi, ka meitiņas sejas āda ir pavisam gaiša, bāla, mazule bijusi ļengana. Uzsaukusi dzīvesbiedram, lai viņš paraugās, kas ar meitiņu. Bērnu tēvs, ar kuru Ilze oficiālā laulībā nebija, izsaucis neatliekamās palīdzības mediķus. Atbrauca brigāde, kas uzreiz saprata, ka mazā meitenīte ir mirusi, taču to vēl neapzinājās Ilze.
Kamēr mediķi noformēja izsaukumu, paralēli tika izsaukta arī policija, ģimenes ārsts. Vēl pēc laika – morga darbinieki. Ilze bija šoka stāvoklī un joprojām nesaprata realitāti. Vissmeldzīgāk skan Ilzes stāstītais par to, ka autiņbiksītes Katrīnei vairs nevajadzēs: "Morga darbinieki palūdza iedot citas drēbītes meitiņai. Sameklēju, iedevu, protams, arī pamperus. Viņi saka, ka tos nevajadzēs...". Mazulīti aizveda.