suns, bērns, grāmata, lasīšana
Foto: Shutterstock
Īpaši apdāvināti bērnu dzimšana pasaulē ir bijusi aktuāla kopš laika gala, un jau gandrīz gadsimtu pedagoģijas jomas pārstāvji mēģina izprast, izzināt un izskaidrot īpašu apdāvinātību, kā arī atrast veidus, kā to efektīvi attīstīt. Mūsdienu pētījumi liecina, ka augsta apdāvinātība visvieglāk ir identificējama un attīstāma tad, kad bērni vēl ir pirmsskolas vecumā, jo šajā posmā vides ietekmei un mācīšanās sistemātiskumam vēl ir salīdzinoši neliela ietekme uz bērnu spējām un prasmēm.

Pētījumā, ko 2016. gadā veikuši Krievijas zinātnieki, Irina Kuļikovskaja (Irina E. Kulikovskaya) un Anna Andrienko (Anna A. Andrienko) no Dienvidu Federālās universitātes (Southern Federal University), tiek piedāvāts teorētiskais pamatojums, un ir izstrādāts pedagoģiskā atbalsta modelis, kurš atbalsta harmoniska pasaules redzējuma veidošanos īpaši apdāvinātos bērnos pirmsskolas vecumā. Piedāvātā modeļa mērķis ir veicināt bērnos radošumu un rosināt kultūras vērtību apzināšanos. Kā būtisks darba instruments šajā modelī tiek piedāvātas pasakas, tāpēc eksperti, kas veidojuši lasīšanas veicināšanas projektu "Bibliotēka", rosina iepazīties ar pētījumu un iepazīties, kā pasakas var palīdzēt apdāvinātu bērnu audzināšanā un viņu īpašo talantu un spēju attīstīšanā.

Amerikāņu izglītības psihologs Džozefs Renzulli (Joseph Renzulli) īpašu apdāvinātību ir raksturojis kā "trīs gredzenu" principu. Pēc viņa domām, īpašu apdāvinātību veido trīs komponenti – intelektuālās spējas, motivācija un radošums. No tiem radošums ir būtisks priekšnosacījums, lai bērnos attīstītos iemaņas, kas, piemēram, vērstas uz problēmu risinājumu meklēšanu, kas īpaši apdāvinātu bērnu gadījumā iezīmē arī spēju radīt oriģinālas idejas un no ierastā atšķirīgus risinājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!