Jākliedē mīts, ka pavedināšanai internetā ir pakļauti tikai bērni, kam trūkst uzmanības

Diemžēl pēdējo gadu laikā novērojam augstu bērnu pavedināšanas risku internetā, un vasaras laiks nav izņēmums – cilvēki ar ļaunprātīgiem nolūkiem izmanto jebkuru piemērotu brīdi. Kā mazināt šo risku? Kā rīkoties, ja ir aizdomas par bērna uzticības izmantošanu? Lai arī par šo tēmu runāts daudz, ir vērts lieku reizi atgādināt.

Vispirms ir jākliedē mīts, ka pavedināšanai ir pakļauti tikai bērni, kam trūkst uzmanības vai ģimenē ir problēmas. Ar pavedināšanu internetā var saskarties jebkurš bērns, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, interesēm vai pašsajūtas. Protams, ir bērni, kas riskam var būt pakļauti vairāk, jo ikdienā cieš no uzmanības trūkuma, nesaņem pienācīgu atbalstu no ģimenes un viņiem neveidojas draudzīgas attiecības ar vienaudžiem. Šo un citu iemeslu dēļ bērniem ir vieglāk izrunāties un uzticēt savas problēmas svešam cilvēkam, nevis tuviniekam. Tomēr jāpatur prātā, ka arī bērns, kurš ikdienā jūtas labi un ir priecīgs, var kļūt par pavedināšanas upuri.

Mūsu ziņojumu līnijas dati nav iepriecinoši, un arī "Drossinternets.lv" izveidotā pašpalīdzības testa "sos.drossinternets.lv" atbilžu rezultāti liecina, ka situācija patiesībā ir dramatiska. Saskaņā ar tiem, katrs piektais bērns 8-15 gadu vecumā ir saskāries ar pavedināšanu internetā. Ņemot vērā, ka testu aizpildīja vairāk nekā 4000 bērnu šajā vecuma grupā, var secināt, ka pāris mēnešu laikā 800 bērnu atbildes uz pašpalīdzības testa jautājumiem liecina: ļoti iespējams, viņi ir cietuši no pavedināšanas internetā.

Labākais veids, kā mazināt pavedināšanas risku internetā, ir izstāstīt bērniem par riskiem, kas var sagaidīt tos globālajā tīmeklī. Būtiski ir izskaidrot atšķirību starp draudzību internetā un attiecībām reālajā dzīvē. Tikpat svarīgi ir izstāstīt, ka internetā iepazīts draugs tomēr ir un paliek svešinieks, neskatoties uz to, cik jauks viņš ir vai cik ilgi bērns ar viņu ir sazinājies internetā. Noteikti ir jābrīdina par "sarkanajiem karogiem" jeb pazīmēm, kas var liecināt, ka bērnu kāds mēģina pavedināt, piemēram, ja "draugs" uzdod intīma rakstura jautājumus, sūta bērnam pornogrāfiska rakstura materiālus, aicina bērnu sūtīt savus kailfoto vai piekodina par draudzību nevienam nestāstīt.

^{Foto: Publicitātes}

Par bīstamu draudzību var liecināt mēģinājumi uzrunāt bērnu privātā sarakstē un aicinājums turpināt saraksti kādā no tiešās video saziņas platformām. Vecāki par bērnu pavedināšanas pazīmēm internetā aicināti izlasīt "Drossinternets.lv" sagatavoto izziņas materiālu, kas pieejams šeit.

Ieteicams arī bērniem parādīt, kur viņu lietotajās sociālo tīklu platformās un spēļu lietotnēs ir atrodami ziņošanas un bloķēšanas rīki. Plašāka informācija par tiem pieejama šeit.

Bērniem ir jāzina, ka internetā var nākties piedzīvot situācijas, kuras viņiem var izraisīt apjukumu un dažādas nepatīkamas emocijas, piemēram, bailes, kaunu, vainas sajūtu. Sniedziet bērnam informāciju, kā viņam rīkoties gadījumos, kad viņš piedzīvojis nepatīkamas vai pretlikumīgas situācijas. Svarīgi ir arī paskaidrot, ka šādos gadījumos bērnam ir jāpārtrauc saziņa un jāizstāsta par notikušo uzticamam pieaugušajam, vislabāk kādam no vecākiem.

Ir jāsaprot, ka pavedinātāji internetā parasti rīkojas apdomīgi un cenšas slēpt savas pēdas. Tāpēc, ja bērns vērsies pie vecākiem, lai izstāstītu par saziņu internetā ar pieaugušo, kas ir aicinājis sūtīt bērnam savus foto vai izteicis seksuāla rakstura piedāvājumus, ir jācenšas saglabāt pierādījumus, piemēram, ir jāuzņem ekrānuzņēmumi vai fotoattēli ar sarakstes vēsturi. Tāpat nekavējoties ir jāsazinās arī ar Valsts policiju, zvanot 110 vai vēršoties jebkurā policijas iecirknī. Bērni un pieaugušie problēmsituācijās var saņemt bezmaksas psihologa atbalstu un konsultāciju, zvanot pa Bērnu un jauniešu uzticības tālruni 116111 vai vietnē "Uzticibastālrunis.lv" rakstot čatā. Jautājumu un neskaidrību gadījumā par pareizāko rīcību konsultācijas sniedz arī "Drossinternets.lv" eksperti. Plašāka informācija par rīcību šādā krīzes situācijā pieejama šeit.

Nobeigumā ieteiktu laiku pa laikam pārrunāt ar bērniem ar drošību internetā saistītos jautājumus un atgādināt, ka esat gatavs palīdzēt un viņš jums var uzticēties. Bērnā ir jārada drošības sajūta, ka problēmsituāciju gadījumā viņam nav jāpaliek vienam, ir jāmeklē palīdzība un bērns saņems atbalstu – no vecākiem, citiem ģimenes locekļiem, pedagogiem vai pa uzticības tālruni 116111.