Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā parādās arvien vairāk negatīvas informācijas par Latvijas dzemdību palīdzības organizēšanu, ārstniecības personas nomelnojošas ziņas, kā arī termins "emocionālā vardarbība". Dzemdību process ir neprognozējams gan garuma, gan sāpju, gan potenciālo problēmu jomā, tāpēc vēlos vērst uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas šķiet, rakstu autorēm ir piemirsies, tāpēc mēģināšu viest skaidrību par to, kā Latvijā un SIA "Rīgas Dzemdību nams" (turpmāk – Dzemdību nams) norit ikdienas darbs. Pirms sāku skaidrot esošo, vēlos atvainoties ikvienai māmiņai Latvijā, kura saskārusies ar nievājošu vai rupju attieksmi savās dzemdībās.
Esmu pārliecināta, ka situāciju kopumā pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies un to iespējams ievērojami pilnveidot tālāk, tāpēc aicinu nevispārināt un nekritizēt visu sistēmu kopumā, runājot par atsevišķiem gadījumiem un, diemžēl, personāžiem. Kā ārstniecības iestādes vadītājai mans pienākums ir nodrošināt, ka jebkuras indikatīvas norādes par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tajā skaitā emocionālu vardarbību, tiek rūpīgi analizētas, nepieciešamības gadījumā veicot korektīvās darbības vēl caurredzamākai un konsekventākai normu respektēšanai un sabiedrības šaubu mazināšanai. Tiesiskā, labas pārvaldības valstī šādi gadījumi risināmi atbilstoši institucionālajai piekritībai un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kā arī sūdzības un ieteikumus izskatot atbilstoši ārstniecības iestādē noteiktajai kārtībai. Izpaust un analizēt sensitīvu, ar dzemdību procesu saistītu informāciju savukārt liedz tiesību normas un ētikas principi, turklāt konstruktīvai analīzei ir nepieciešami visu iesaistīto pušu viedokļi, kā arī objektīva datu analīze, tādēļ aplūkosim vispārējus aspektus.
Kopumā perinatālās aprūpes joma, pateicoties nozares profesionāļu ieguldījumam, ir viena no sakārtotākajām valstī, – ar izciliem speciālistiem, akadēmisko potenciālu, progresīvu, zinātkāru jauno paaudzi un skaidru virzību nākotnē, tomēr, nenoliedzami, arī dzemdību palīdzībā ir pilnveidojamās jomas, pie kurām daudz tiek strādāts pašlaik.
Dzemdību namā katru gadu pasaulē nāk aptuveni trešdaļa no visiem Latvijā piedzimušajiem bērniņiem. Savukārt 75 gadu laikā gūtā pieredze, tradīcijas un vērtības ir tās, kas motivē darbiniekus ik dienu pildīt savu galveno misiju – rūpēties par veselu un laimīgu bērnu nākšanu pasaulē un jauno māmiņu labsajūtu, cik viens tas ir mūsu spēkos. Taču katra no situācijām ir individuāla, kur lēmumi jāpieņem ātri, lai nerastos sarežģījumi, kas var ietekmēt visu atlikušo dzīvi kā māmiņai tā bērnam. Šķiet, ka pārpratumi arī rodas šādos brīžos, kad esam satraukušies par māmiņas un bērna veselību, savukārt dzemdētājas nesaprot, kādas manipulācijas un kādēļ tieši tiek veiktas. Esam nolēmuši turpmāk pastiprināti pievērst uzmanību pacientu un personāla savstarpējajai komunikācijai, lai spētu situāciju uzlabot. Tomēr jāatceras, ka, uzticot mums pašu dārgāko – sava dzimstošā bērniņa veselību un dzīvību –, iestājas nedaudz cita savstarpējo attiecību dimensija – ārsta/ pacienta attiecības, ne vienkārša klienta komunikācija ar pakalpojumu sniedzēju. Un šo attiecību pamatā ir uzticība mums kā profesionāļiem un cieņa. Abpusēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
