<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@sebamolinafotografia"> Sebastian Molina fotografía </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Arvien vairāk iedzīvotāju kļūst par "naudas mūļiem", bieži pat nenojaušot, ka par nelielu samaksu palīdzējuši citai personai legalizēt noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus, tādejādi kļūstot par noziedzīgo nodarījumu līdzdalībniekiem. Tomēr nezināšana neatbrīvo no atbildības, un, pieņemot neapdomīgus lēmumus cerībā uz vieglu peļņu, var ne tikai saņemt liegumu darījumiem bankās un sabojāt savu kredītvēsturi, bet arī tikt sauktiem pie kriminālatbildības un saņemt sodāmību. "Luminor" krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits skaidro, kas jāņem vērā, lai laikus atpazītu krāpniekus, izvairītos no kļūšanas par "naudas mūli" un nesabojātu savu nākotni.

Kā saprast, ka pats vai tuvinieks ir kļuvis par "naudas mūli"?

"Naudas mūļi" ir personas, ar kuru palīdzību tiek organizēta noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu pārvietošana un legalizēšana noziedzīgas grupas ietvaros. Krāpnieku upuris saņem no trešās personas naudu, kuru elektroniski vai skaidrā naudā nodod tālāk citai personai, nopelnot par to komisijas maksu. Krāpnieki izmanto "naudas mūļus" nolūkā slēpt citus veiktos noziegumus, piemēram, tiešsaistes krāpniecību, un visbiežāk par šādu shēmu dalībniekiem kļūst jaunieši. Kā liecina Valsts policijas informācija, šādās noziedzīgās darbībās visbiežāk iesaistīti iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 25 gadiem, kuri nopelna atlīdzību 50 līdz 350 eiro apmērā par darījumiem robežās no 3000 līdz 10 000 eiro, t.i., minētās naudas summas saņemšanu savā kontā un nodošanu tālāk. Nereti tiek piedāvāts papildu nopelnīt, ja darbībās tiek iesaistīti arī draugi, tādejādi palielinot noziedzīgā grupējuma dalībnieku skaitu. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka šādas darbības ir nelikumīgas un par to veikšanu draud kriminālatbildība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!