Latviju fiziskas olimpiādē pārstāvēja piecu skolēnu komanda. Lukass Roberts Kellijs (RTU Inženierzinātņu vidusskola) un Lorenss Martinsons (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) izcīnīja bronzas medaļas, bet Roberts Darkevics un Stanislavs Dubrovskis no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, un Olita Zadorožnaja no Starptautiskās skolas Ekziperī tika apbalvoti ar atzinībām.
Sākotnēji olimpiādes norise tika plānota Baltkrievijā, bet kara Ukrainā dēļ tā notika attālināti. Olimpiādi organizēja Šveice, bet tai palīdzēja arī citu valstu kolēģi, IPhO komandu vadītāji un koordinatori. Latvijas skolēni olimpiādes uzdevumus risināja LU Zinātņu mājā. Uzdevumus dalībniekiem tulkoja un sniegumu vērtēja Latvijas komandas vadītāji, Latvijas Universitātes pārstāvji Jānis Cīmurs un Dāvis Zavickis. Latvijas Universitātes pārstāve Ilva Cinīte olimpiādes laikā novēroja skolēnus un palīdzēja ar tehniskā atbalsta nodrošināšanu, savukārt olimpiādes norisi kontrolēja septiņas videokameras, stāsta Valsts izglītības satura centra pārstāve Ieva Apsīte.
Olimpiāde sākās svētdien, 10. jūlijā, ar atklāšanas video. Pirmdien, 11. jūlijā, skolēniem tika dots pirmais eksperimentālais uzdevums, kas attālinātās norises dēļ notika simulētā vidē datorā.
Eksperimentālajā uzdevumā tika simulēta lodes mešana no augsta torņa, šī uzdevuma rezultātā bija iespējams ar aprēķiniem noteikt planētas atmosfēras blīvumu un diennakts garumu. Otrajā eksperimentā bija iespējams izpētīt cilindriskas lampu diodes īpašības. Trešdien, 13. jūlijā, notika teorētisko uzdevumu izpilde. Šogad teorētisko uzdevumu tēmas bija Veba teleskops, magnētiskās lodītes un to sakārtošanās, spageti lūšana, smilšu pils izturība, ceļošana kosmosā ar ļoti lielu ātrumu un lodītes svārstības uz ūdens virsmas. Nākamajās olimpiādes norises dienās notika skolēnu darbu izvērtēšana un rezultātu apspriešana starp valstu komandu līderiem. Pirmdien, 18. jūlijā, olimpiāde noslēdzas ar apbalvošanas ceremoniju. Komanda atzīst, ka vislabāk veicies ar eksperimentālo uzdevumu izpildi, bet teorētiskie uzdevumi šķituši sarežģīti, un sanācis iestrēgt, kas arī atspoguļojies rezultātos.
Starptautiskā fizikas olimpiāde ir konkurss, kas tiek rīkots, apzinoties fizikas lielo nozīmi dažādu zinātnes un tehnikas jomu attīstībā. No katras dalībvalsts tiek aicināta komanda piecu vidusskolēnu sastāvā, bet dalība olimpiādē norisinās individuāli. Starptautisko fizikas olimpiādi katru gadu organizē cita valsts.
Savukārt Starptautiskājā bioloģijas olimpiādē visi Latvijas komandas dalībnieki izcīnīja medaļas – sudraba medaļas ieguva Huberts Zimackis no Rēzeknes Valsts ģimnāzijas un Nauris Prikšāns no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, bet bronzas medaļas izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Kristians Lelis un Markuss Gustavs Ķēniņš. Kā mentori skolēnu komandai uz olimpiādi devās līdzi MSc. biol. Katrīna Daila Neiburga, kā arī LU vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Liepiņš.
Starptautiskā bioloģijas olimpiāde šogad norisinājās 33. reizi, un tās praktisko uzdevumu tēmas bija bioķīmija, bioinformātika, augu fizioloģija, kā arī zooloģija un biosistemātika. Šogad Starptautiskā bioloģijas olimpiāde vēlējās uzsvērt starpdisciplinaritātes nozīmi bioloģijas zinātnē, tāpēc skolēnu uzdevums bija rūpīgi gatavoties, lai savu sniegumu uzrādītu pēc iespējas labāku un būtu gatavi arī uz netradicionālu pieeju un zināšanu pielietošanu ne tikai bioloģijas nozarē.
12. jūlijā notika praktisko uzdevumu izpilde, pēc kā sekoja diena atpūtai – 13. jūlijā skolēni tika aicināti apmeklēt Garni templi un Gegharda klosteri, kā arī Matenadaranu – seno rokrakstu institūtu. Nākamajās dienās turpinājās olimpiādes darbs – tika risināti teorētiskie uzdevumi. Pēc teorētisko uzdevumu izpildes skolēnu komandām atkal bija iespēja atpūsties, iepazīstot Armēnijas vēsturi un kultūru, komandas apmeklēja Erebuni arhitektūras un vēstures muzeju, Cafesijan mākslas centru, lielo “Vernisāžas tirgu” un Erevānas atrakciju parku. 17. jūlija vakarā norisinājās apbalvošanas ceremonija un oficiālais noslēguma pasākums ar kopīgām vakariņām visiem dalībniekiem.
Latvijas komanda izsaka pateicību saviem bioloģijas skolotājiem, kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza personālam par palīdzību olimpiādes sagatavošanās procesā
"Lepojamies ar skolēnu panākumiem un ceram, ka iespēja pierādīt sevi starptautiski mudinās turpināt iesākto ceļu zinātnē un iegūtās medaļas kalpos par atspēriena punktu arī turpmākiem panākumiem!" tā apliecina Apsīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
