"Tas ir prieks," uz jautājumu, ko smeļas no darba ar bērniem un jauniešiem, "Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" stāsta horeogrāfs, režisors, deju skolas "Dzirnas" skolotājs un vadītājs Agris Daņiļevičs. Tāpat Daņiļevičs darbam ar jaunatni pateicas par to, ka nemaz nejūt savu vecumu.
"Es esmu sapratis to, ka visu šo laiku neesmu strādājis naudas dēļ. Nauda pati kaut kā atnāk. Tā nauda kaut kā pietiek, nu, varētu būt bišķi vairāk, bet principā nav tā, ka naudas trūktu, jo esmu vienmēr vadījies pēc prieka, un man nav nekad interesējusi alga, cik man par to kāds samaksās. It sevišķi, ja tas saistās ar Deju svētkiem un tādām lietām. Man liekas, ka tā ir tāda lieta, kam jānotiek neatkarīgi no nekā," pieredzē dalās horeogrāfs.
Tāpat darbs ar bērniem un jauniešiem deju skolotājam ir ne tikai prieks, bet arī enerģijas apmaiņa: "Ir bijis tā, ka tu atnāc uz mēģinājumu, teiksim, tā kā tāda caurdurta kulīte. Tu ienāc zālē un saproti, ka tie cilvēki, tie bērni, tie jaunieši dod savu enerģiju, un tu mēģinājuma beigās esi tikai uzlādēts. Ne tikai esi pamodies, bet esi uzlādēts un gatavs vēl un vēl strādāt, bet laiks jau ir beidzies."
"Vēl viens moments, ko varu pateikt, – neesmu pamanījis, ka man ir 58. Man liekas, ka tas arī ir mana darba nopelns, jo es nejūtu to laiku, es nejūtu vecuma atšķirību ar tiem jauniešiem, kas man ir apkārt. Es vienkārši mīlu šo darbu, mīlu savas "Dzirnas", mīlu savus pedagogus, direktori es mīlu ļoti – tā ir mana sieva Singita un bērniņi, kas man ir," tā Daņiļevičs.
Pilnu raidījuma ierakstu iespējams klausīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
