"Jā. Nu brīvas dienas ir… sestdiena. Tad es nestrādāju," par savu ikdienu mācību gada laikā stāsta Aizputes pagasta pamatskolas skolotājs Matīss Ļaudams. Skolā viņš ir pirms pusastoņiem no rīta, bet mājup dodas pēcpusdienā ap trijiem, četriem. Nedaudz atpūšas un ķeras pie darbu labošanas, kā arī gatavošanās stundām. Arī svētdienas pēcpusdiena aizrit nākamās dienas mācību vielas zīmē. "Uz papīra" viņam ir 20 kontaktstundu, bet oficiālo laiku citiem darbiem viņš nezina – to salīdzināt ar realitāti būtu pārāk depresīvi.

Tāda ikdiena ir ne tikai Ļaudamam, bet arī daudziem citiem skolotājiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau jūnijā paziņoja, ka aicina skolotājus septembrī uzsākt beztermiņa streiku, ja vien netiks izpildītas visas trīs skolotājus pārstāvošās organizācijas prasības, starp kurām ir arī slodzes sabalansēšana. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) sarunā ar "Delfi" atklāj, ka ministrija streikam ir gatava, tomēr izsaka cerību, ka daudzi skolotāji izvēlēsies turpināt pildīt savus darba pienākumus. Viņa arī uzsver – jaunais atalgojuma modelis nozīmē algu pieaugumu visiem skolotājiem, bet skolotāju pārslodze lielā mērā ir skolu vadītāju atbildība.

Kāpēc skolotāji plāno streikot

Skolotājam pilna slodze "uz papīra" ir 30 stundu nedēļā, kas ietver, galvenokārt, stundu vadīšanu jeb kontaktstundas. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!