1605 Latvijā deklarētie obligātā izglītības vecuma – piecus līdz 18 gadus veci bērni dažādu iemeslu dēļ nav reģistrēti Latvijas izglītības iestādēs, savukārt vēl 14 455 Latvijā deklarēti bērni dzīvo un mācās ārvalstīs, tostarp seši bērni – adoptēti uz ārzemēm, 2459 – ir citas valsts pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām Latvijā, kas pamatā dzīvo un mācās savas pilsonības valstī, 11 990 – bērni, kuru ģimenes dažādos laika periodos izbraukušas no valsts. Šie dati ir pieejami Izglītības valsts kvalitātes dienesta (IKVD) publiskajā gada pārskatā par 2021. gadu.
IKVD katru gadu apkopo un analizē pašvaldību ievadīto informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas un attālināto mācību radīto iespaidu uz bērnu izglītības procesu, 2021. gadā informācijas noskaidrošanā par izglītības iestādēs nereģistrētiem bērniem aktīvi iesaistījās arī kvalitātes dienests. IKVD nosūtīja vēstuli pašvaldībām, aicinot pievērst īpašu uzmanību bērniem, kuri attālināto mācību laikā nepieslēdzas tiešsaistes stundām, vai kuru piederība izglītības iestādei pārtraukta tieši Covid-19 pandēmijas laikā, jo tas var liecināt, ka bērns no izglītības iestādes izstājies attālināto mācību grūtību vai psihoemocionālu iemeslu dēļ. Šādiem bērniem un viņu ģimenēm nepieciešams atbalsts, lai tostarp palīdzētu bērnam atsākt izglītības ieguvi. Kvalitātes dienests aicināja veikt papildu pārbaudes vai noskaidrot apstākļus saistībā ar bērniem, kuriem Covid-19 pandēmijas laikā pārtraukta un nav atjaunota piederība izglītības iestādei obligātās pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības programmā (ja izglītības iestāde vai ģimene nav sniegusi informāciju par bērna atrašanos ārzemēs vai citu pamatotu informāciju par iemesliem, kādēļ bērns nav reģistrēts izglītības iestādē).
Tāpat 2021. gada septembrī kvalitātes dienests īstenoja aktīvu komunikāciju, tostarp pērn septembrī nosūtīja vēstuli izglītības iestādēm, lai noskaidrotu to bērnu statusu un atrašanās vietu, kuriem pēdējā piederība izglītības iestādei ir izbeigta ar apakšstatusu "Izglītības iestādes maiņa" vai "Cits", jo izglītojamo obligātajā izglītības vecumā no pamatizglītības programmas izglītības iestādes maiņas dēļ drīkst atskaitīt tikai gadījumā, ja saņemta informācija no izglītības iestādes, uz kuru izglītojamais pārgājis mācīties, un rīkojumā par atskaitīšanu tiek norādīts jaunās izglītības iestādes nosaukums. Kvalitātes dienests secinājis, ka datu analīzi apgrūtina izglītības iestāžu un pašvaldību dažādā izpratne gan par VIIS ievadāmajiem piederības izbeigšanas statusiem un apakšstatusiem, gan par bērnu meklēšanas statusiem, informāciju un komentāriem, kas jāievada pašvaldībām.
Pēc datu apkopojuma un analīzes kvalitātes dienests sagatavojis ikgadējo ziņojumu par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem, atkārtoti vēršot uzmanību, ka visiem Latvijā esošiem obligātā izglītības vecuma bērniem ir jābūt reģistrētiem izglītības iestādēs un jāiegūst pamatizglītība, tādēļ neviens no statusiem, kurus norādīsim rakstā zemāk, nav uzskatāms par tiesisku un objektīvu pamatu tam, ka bērns nav reģistrēts izglītības iestādē un neiegūst obligāto izglītību.
Tā, piemēram, no šiem 1605 bērniem, kuri nefigurē nevienā izglītības iestādē, par diviem norādīts, ka "bērna mācību motivācijas trūkuma vai ģimenes neieinteresētības dēļ norit aktīvs pašvaldības sociālā dienesta un bāriņtiesas darbs ar izglītojamā ģimeni", vēl divi bērni norādīti kā bezvēsts prombūtnē, seši – "iebraukuši no citas valsts", 15 – ilgstoši slimo, 14 – "invalīdi", 17 – "apmeklē interešu izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādi", 21 bērnam pirmsskolas izglītības apguve tiek īstenota ģimenē, 15 bērni nav reģistrēti nekur saistībā ar izglītības iestādes likvidāciju/ reorganizāciju, 54 bērni sākšot mācības pamatizglītības posmā nākamajā mācību gadā, bet par 1459 bērniem tā gluži vienkārši – "pašvaldībai nav informācijas/informācija nav ievadīta".