lasīt grāmatu, pasakas, meitene, grāmatu lasīšana
Foto: Shutterstock
Pasaku izcelsme ir viena no lielākajām mistērijām folkloras pētniecībā. Atsevišķām pasakām saknes iespējams atrast gan klasiskajā mitoloģijā (latīņu un grieķu tekstos), un pat vēl senāk. Ar komplicētu komplicētas valodas analīzes instrumentu palīdzību pasakām tiek dzītas pēdas, tādējādi nosakot, cik tālu pagātnē tās sniedzas. Ir pārliecinoši pierādījumi, ka Eiropas kultūrtelpai raksturīgās pasakas ir pastāvējušas vēl laikā pirms angļu, franču un itāļu valodas rašanās.

Pasakas parāda, cik dziļi iztēles radošais spēks ir iesakņojies cilvēkā – kā tas skaidro pasaules jēgu, izgudrojot stāstus, kuros tiek pateikts priekšā, kā pārvarēt grūtības. Tās arī skaidro cilvēka un dabas attiecības un padara tās jēgpilnas, uzsver lasīšanas veicināšanas projekta "Bibliotēka" eksperti.

"Turklāt pasakās sastopamie motīvi ir mūžīgi un universāli. Tie ietver tādas dihotomijas kā labais un ļaunais, pareizais un nepareizais, sods un atlīdzība, morāls un amorāls, vīrietis un sieviete," skaidro Lisabonas Jaunās universitātes folklorists, pētnieks Sara Graça da Silva. "Līdz ar to tautas pasakas ir brīnišķīgs avots cilvēku uzvedības, tajā skaitā sadarbības un lēmumu pieņemšanas izpratnes izpētē, starpkulturālā līmenī."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!