Fenomens vai norma? Bērniem latviešu valodas vietā pirmā svešvaloda

Speciālists tieši to arī apliecina – angļu valodas kā pirmās valodas izvēle nav nekas neparasts, jo tā ir daudz vienkāršāka, turklāt dzīvojam taču "gadžetu" laikmetā. Angļu valodā labprāt sazinās dažādi bērni un jaunieši – gan tipiskie, gan atipiskie. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar divu mammu stāstījumu par saviem dēliem, kā arī speciālista skaidrojumu, kādēļ labāk omītēm ir apgūt svešvalodas pamatus, nekā kreņķēties, ka mazbērns uzreiz nerunā par angļu valodu sarežģītākajā – latviešu – valodā.

Stāsta mamma Ineta (vārds mainīts)

"Man ir divi dēli – Kristians Rojs (13 gadi) un Raivo (10 gadi). Kopš dzimšanas abiem ir valodas attīstības traucējumi, vēlāk atklājās UDHS un neirozes (paaugstināta trauksme stresa situācijās, jutīgums pret apkārtējo vidi, paaugstināta emocionalitāte). Skola jau kopš bērnības ir liels izaicinājums, sākot ar vidi un visu, kas tajā. Vecākais dēls, jau maziņš būdams, diez ko nesēdēja smilšu kastē, bet gan staigāja, lasīja akmeņus, gliemežus un sliekas un tad to visu pētīja. Citi bērni viņu vispār neinteresēja, nepatika skaļa vide. Savukārt jaunākais dēls, tieši pretēji, ļoti grib draudzēties, bet mēs dzīvojam 15 kilometru attālumā no skolas un mums apkārt bērnu nav (dzīvojam laukos), tādēļ viņam labākais draugs ir brālis.

Kad man viens speciālists pateica, ka vecākajam dēlam varētu būt Aspergera sindroms, sāku meklēt informāciju un lasīt visu, kas par to pieejams, – kas tas vispār ir.