Jānis Jubalts par jaunības dzirksti mūzikā un enerģiju, uz kuru tiekties

"Man liekas, ka uz vecumu, tiklīdz sāc nomierināties un pragmatiski domāt uz priekšu, un izdomāt pilnīgi visus gājienus, es domāju, ka pazūd enerģija un sajūta. Tā varbūt tiek matemātiski vairāk izkalkulēta," stāsta ģitārists. Viņš uzskata, ka muzikāli šī sajūta tiek pareizāk sakārtota: "Viss tiek nopludināts, pietrūkst pirmās enerģijas dzirksts, ko piedzīvo jaunībā."

Salīdzinot ar nobriedušāka cilvēka, mūziķa domāšanu, Jubalts norāda uz jaunības atvērtību pret robežām: "Jaunībā šī dzirksts ir tāda, ka tev nav robežu un tev vienalga, ko par to teiks citi, bet tevī ir tik liela pārliecība, ka tu vienkārši vari dziedāt par to, ko tu gribi, ko tu redzi." Ģitārists arī nesen vēlreiz noklausījies grupas albumu "Veronika", kurā saklausījis lielu brīvību, uzdrīkstēšanos un tam laikam aktuālas tēmas, ko grupa izteikusi skaļi vārdos un mūzikā: "Labi, varbūt tur nav tik profesionāli muzikāli aranžējumi un ļoti izsmalcināti kaut kādi mūzikas dziļumi. Tur ir tā enerģija, ko šobrīd ir grūti noķert, bet uz ko vajadzētu tiekties."

"Cilvēki var rakstīt mūziku daudz, bet kaut kas pietrūkst. Ir fantastiski izpildītāji, viņi ir ultra profesionāļi savā jomā, pārvalda instrumentu, pārvalda savu balss vokālu, bet tu aizbrauc uz festivālu un iznāk kāds puisis ar akustisko ģitāru un vienkārši simtiem cilvēku norauj jumtu," stāsta Jubalts. "Un tu saproti, kāpēc tas tā ir. Varbūt tur kāda nots ir šķībāka vai kāds akords noskrien garām ģitārai, bet tā enerģija, ko viņš iedod, tā laikam ir tā mūzikas burvība. Tāpēc es uzskatu, ka vajag to prātu mazliet mazināt un doties vairāk vētrā."

Pilnu raidījuma ierakstu vari klausīties šeit.