Katra ceturtā sieviete un piektais vīrietis ir saskāries ar vardarbību

Vardarbības veicējs pret sievieti biežāk bijis vīrietis (88,8 % gadījumu), bet 18,1 % gadījumu tā bija sieviete. Savukārt vīriešu atbildes liecina, ka varmāka biežāk ir bijis tā paša dzimuma pārstāvis – 94,6 % gadījumu, bet 11,3 % tā bijusi sieviete.

Visbiežāk (28,2 %) ar fizisku vai seksuālu vardarbību dzīves laikā ir sastapušās sievietes, kuras aptaujas brīdī bija 45–64 gadu vecas, un 30–44 gadu veci vīrieši (22,3 %).

Katra trešā (30,1 %) sieviete attiecībās pieredzējusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai vairāku vardarbības formu kombināciju

Visizplatītākā vardarbības forma Latvijā intīmo partneru starpā ir psiholoģiskā vardarbība – 28,8 % sieviešu ir pieredzējušas šādu vardarbību. 15,4 % sieviešu ir pieredzējušas fizisko vardarbību (ieskaitot draudus), 4,4 % – seksuālo vardarbību. Kopumā no vienas vai vairākām vardarbības formām cietusi katra trešā (30,1 %) sieviete partnerattiecībās.

Vardarbība var atstāt ilgstošas sekas uz upura veselību un psiholoģisko stāvokli. 10 % sieviešu, pieredzējušas fizisku ievainojumu partnera fiziskas vai seksuālas vardarbības rezultātā. 9 % sieviešu fiziskas vai seksuālas vardarbības rezultātā ir bijušas psiholoģiska rakstura problēmas. 8,3 % sieviešu ir izjutušas, ka viņu dzīvība ir briesmās fiziskas vai seksuālas vardarbības uzbrukuma laikā.

17,3 % vīriešu ir pieredzējuši psiholoģisku, fizisku (ieskaitot draudus) vai seksuālu vardarbību no sava intīmā partnera. Vīriešu atbildes liecina, ka visizplatītākā vardarbības forma Latvijā intīmo partneru starpā ir psiholoģiskā vardarbība – 17,1 % vīriešu ir pieredzējuši šādu vardarbību. 3,4 % vīriešu ir cietuši no fiziskās vai seksuālās vardarbības, visbiežāk no fiziskās vardarbības.

Sievietes biežāk cieš no atkārtotas fiziskas (ieskaitot draudus) vai seksuālas vardarbības – 14,1 % sieviešu to ir pieredzējušas atkārtoti, kamēr starp vīriešiem tie ir 2,6 %.

37,4 % iedzīvotāju bērnībā izjutuši fizisku vai emocionālu vardarbību

Kopumā 37,4 % iedzīvotāju bērnībā izjutuši fizisku vai emocionālu vardarbību, savukārt savu vecāku starpā šādu vardarbību novērojuši un netieši izjutuši 36,3 % iedzīvotāju. 33,2 % sieviešu un 42,2 % vīriešu bērnībā pieredzējuši fizisku vai emocionālu vardarbību no tēva vai mātes. Zēniem biežāk pāridarītājs bijis tēvs, bet pret meitenēm varmācīgi izturējušies abi vecāki – dzimumu atšķirības nav.

Verbāli pazemojumi bērnībā biežāk piedzīvoti no tēva puses

Katra ceturtā (25,9 %) sieviete un 28,4 % vīriešu noradījuši, ka līdz 15 gadu vecumam pieredzējuši savu vecāku pazemojumu. Meitenes verbāli pazemotas gan no tēva, gan mātes puses vairāk nekā 18 % gadījumu, bet zēnus biežāk verbāli pazemojuši tēvi – 24,5 %, mātes – 18,4 % gadījumu.

Fizisku vardarbību no vecākiem bērnībā ir piedzīvojušas 12,3 % sieviešu. 24,4 % vīriešu ir cietuši no tēva fiziskas vardarbības, bet no mātes – 14,8 %.

Par piedzīvoto vardarbību biežāk tiek runāts ar sev tuviem cilvēkiem nevis atbalsta iestādēm

76,5 % vardarbību pieredzējušo sieviešu un 38,4 % vīriešu 18–74 gadu vecumā ir ziņojuši kādai personai vai organizācijai. Visbiežāk par fizisku vai seksuālu vardarbību ir stāstīts tuvai personai (68,9 % sieviešu un 32,8 % vīriešu). Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu (26,4 %) par partnera vardarbību ir ziņojusi arī policijai. 7,2 % vīriešu par partnera vardarbību ir ziņojuši medicīnas iestādei, organizācijai vardarbībā cietušo atbalstam vai sociālā dienesta darbiniekam vai zvanījuši uz palīdzības tālruni.

Papildu informācija pieejama datu krājumā "Vardarbības izplatība Latvijā 2021". Tajā apkopota informācija par personisko drošību un saskarsmi ar nevēlamu rīcību darbavietā, sabiedrībā, partnerattiecībās, ģimenē un bērnībā. Izdevumā publicēti dati par nevēlamas rīcības izplatību Latvijā – starppersonu vardarbība (psiholoģiskā, fiziskā un seksuālā), uzmākšanās darbavietā, vardarbība bērnībā, vajāšana, kā arī citi rādītāji, kas saistīti ar vardarbības tēmu.

Aptauja par vardarbību tiek veikta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot "Eurostat" izstrādāto vienoto metodoloģiju.