Diskusija ar ārsti, vecmāti un psiholoģi par vardarbību dzemdībās  (1)

Diskusijā piedalās veselības ministrs Daniels Pavļuts, mājdzemdību vecmāte Dina Ceple, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Veselības centru apvienības Ginekoloģijas dienesta vadītāja un RSU pasniedzēja Karlīna Elksne, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska un klīniskā psiholoģe un pārraudze, KBT psihoterapeite un KBT supervīzore Marina Brice. Diskusiju vadīs publiciste un žurnāliste Agra Lieģe-Doležko, un sieviešu pieredžu fragmentus par dzemdībās piedzīvotu vardarbību lasīs aktrise Anta Aizupe.

Zināms, ka Latvijā dzemdības ir valsts apmaksātas, tāpat arī epidurālā analgēzija un ķeizargrieziena operācija medicīnisku indikāciju gadījumos. Tomēr bieži nākas dzirdēt, ka stacionāra dzemdību pieredzēs trūcis drošības un uzticēšanās sajūtas, kā arī pārliecības, ka šajā trauslajā brīdī pret tevi izturēsies ar iejūtību un cilvēcību.

Pirms neilga laika biedrības "My First Year Too" "Instagram" kontā veiktajā aptaujā par vardarbības pieredzi dzemdībās stacionāros Latvijā, kurā piedalījās vairāk nekā 600 sieviešu, 37 procenti aptaujāto atzina, ka dzemdībās pieredzējušas fizisku, vārdisku vai emocionālu vardarbību no kāda stacionāra dalībnieka. 50 procenti sieviešu atklāja, ka stacionāra personāls ne vienmēr pirms medicīniskajām manipulācijām skaidrojis, kas un kādam nolūkam tiek darīts, savukārt, 37 procentos gadījumu komunikācija ar stacionāra personālu nav bijusi skaidra, efektīva un iejūtīga.

Šo un citu iemeslu dēļ grūtnieces nereti izvēlas maksas pakalpojumu – dzemdību līguma slēgšanu, kas garantē izraudzītās vecmātes vai ārsta klātbūtni visā dzemdību laikā, nevis paļaušanos uz dežūrpersonālu – ārstiem un vecmātēm ārstniecības iestādē, taču šis maksas pakalpojums ir risinājums, kas daudzām Latvijas ģimenēm nav pieejams. Diskusijas dalībnieki centīsies identificēt cēloņus tam, kāpēc vardarbība dzemdībās Latvijas stacionāros joprojām ir plaši izplatīta parādība, kā arī veicināt izpratni par cieņpilnu attieksmi pret dzemdējošu sievieti un kopīgi meklēs risinājumu. Diskusiju būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešsaistē.

Par izstādi un biedrību "My First Year Too"

Izstāde tapusi balstoties uz biedrības "My First Year Too" veidoto saturu sociālo mediju platformā Instagram (@my_first_year_too), kurā mammas un nu jau biežāk arī tēti dalās ar stāstiem par savu pieredzi pirmajā gadā jaunajā lomā. Stāsti tiek publicēti latviešu un angļu valodā, un tos papildina mākslinieces Elīnas Brasliņas radītās unikālas ilustrācijas. Izstādes organizatori aicina klātienē apskatīt gandrīz 200 vecāku portretus, kas tapuši pēdējā pusotra gada laikā.

"My First Year Too" autores ir publiciste un žurnāliste Agra Lieģe-Doležko, māksliniece Elīna Brasliņa un kultūras darbiniece Elīna Bērziņa. Projekta autores aicina vecākus stāstīt savus patiesos, unikālos un reizē neizskaistinātos stāstus, bet sabiedrību – klausīties, noticēt un izprast, ka šī milzīgā un nereti šokējošā pāreja no viena eksistences veida citā nav nedz vienkārša, nedz viennozīmīga, nedz arī tikai un vienīgi rožaina. Biedrības "My First Year Too" mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību bērnu aprūpes kontekstā, informēt par dažādiem svarīgiem mātišķības pieredžu aspektiem un sniegt mātēm iespēju dalīties un apmainīties ar pieredzi integrācijas un psihoemocionālās veselības uzlabošanas nolūkos.