Kā labāk saprast savu atvasi un palīdzēt iekļauties bērnudārzā vai skolā

Katram bērnam var gadīties dienas, kad negribas draudzēties ar citiem, vai situācijas, kurās bērns dusmojas un uzvedas, pēc pieaugušo domām, neizprotami. Kā sadraudzēties ar citiem bērniem, kuri reizēm liekas kā no citas planētas? Dažas atbildes bērni un vecāki uzzinās, kopā noskatoties animāciju video par Bērnu planētu zemāk.

Ir tikai normāli, ka ikvienam no mums ir dažāda spektra emocijas – sākot no prieka līdz dusmām. Taču, kad agresija, dusmu lēkmes, noteikumu neievērošana vai grūtības kontaktēties ar vienaudžiem kļūst par ikdienu, ir skaidrs, ka bērns signalizē par samilzušu, emocionālu problēmu, ko nedrīkst atstāt pašplūsmā.

Absolūtais vairākums jeb trīs ceturtdaļas četrus līdz deviņus gadu vecu bērnu vecāku Latvijā uzskata, ka bērna uzvedības problēmas ir jārisina ģimenē, liecina maijā veiktā SKDS aptauja.*

Katrs bērns ir pelnījis izaugt drošā vidē, kur viņu saprot, mīl un pieņem, neraugoties uz dzīves nobruģētiem pavērsieniem. Diemžēl tieši drošības un mīlestības trūkums vai, gluži pretēji, pāraprūpe nereti noved pie psiholoģiskām problēmām jau agrā bērnībā. Četru līdz deviņu gadu vecums ir laiks, kad ar bērniem var strādāt visefektīvāk, lai pēc tam pusaudža gados problēmas nenāktos risināt pāraudzināšanas iestādēs.

Lai kā vecākiem gribētos, uzvedības problēmas nepāries pašas no sevis, atgādina kampaņas "Draugi no citas planētas" rīkotāji. Viens no pirmajiem soļiem ceļā uz risinājumu – labāk saprast savu bērnu.

Ir ļoti būtiski mācīties saprast gan pašu, gan citu cilvēku emocijas – pieņemt tās, apzināties, kādas tās ir, nosaukt vārdos, saprast, kā un kāpēc jūtamies, jo spēja regulēt emocijas ir atslēga uz veiksmīgām attiecībām ikvienā vidē – ģimenē, starp draugiem, skolā, darbā utt. Vecāku uzdevums ir vispirms iemācīties atpazīt un regulēt pašiem savas emocijas, lai ar savu piemēru to iemācītu arī bērniem.

Mamma Elita Rubene stāsta, kā runā ar savu bērnu pusaudzi par pašas emocijām: "Šodien man bija smaga diena, liela slodze darbā – vairāki jauni uzdevumi, bija jāizdara daudz dažādu darbiņu, tādēļ es biju satraukusies, vai visu paspēšu izdarīt laikā, pareizi un bez kļūdām. Biju ļoti nobijusies, uztraukusies, jā, un arī nedaudz dusmīga – tādēļ šobrīd varu reaģēt ne tā, kā jūs esat pieraduši vai to gribētu. Un tādēļ, lai nomierinātos un atgūtu dzīvesprieku, es tagad palasīšu, izskriešu aplīti vai padarīšu kaut ko citu (piemēram, nomazgāšu traukus, piekārtošu māju), un, kad būšu "atpakaļ", tad mēs varēsim turpināt mūsu sarunu, spēli vai diskusijas!"

Lai palīdzētu bērnam labāk izprast vecāka emocijas, iesakām kopā noskatīties video animācijas stāstu par vecāku planētu zemāk.

Rotaļāšanās ir bērnu valoda. Tas ir veids, kā bērns izzina pasauli, mācās sadarbību, apgūst emociju kontroli, nostiprina iegūtās zināšanas un prasmes. Rotaļas palīdz izdzīvot un piedzīvot emocijas. Pats galvenais – tās izkliedē bailes, veido saikni un sniedz lielu prieku, tāpēc tas ir vissvarīgākais rīks, lai veidotu un nostiprinātu saikni ar bērnu jebkurā vecumā.

"Bērnam tiešām pietiek vien ar 10-15 nepastarpināti veltītām minūtēm dienā tikai viņam, lai iemācītos, uztvertu un sajustu to, ko mēs vēlamies sniegt visvairāk – mīlestību un rūpes, kas veicina pastāvību, nevis rada atkarību, attiecības, kurās bērns jūtas novērtēts, saprasts un iedvesmots!" savā pieredzē dalās mamma Elita.

Katram bērnam ir svarīgi justies drošībā, un viens no veidiem, kā vecāki var šo drošību palielināt, izveidot un nostiprināt, ir izveidot bērnam saprotamu, paredzamu dienas plānu un pie tā turēties, cik vien precīzi iespējams. Ja bērns zina, kas viņu sagaida, kādi notikumi sekos, kurp būs jādodas, viņš jau laikus spēs daudz vieglāk pārslēgties uz nākamo darbību vai notikumu, līdz ar to iegūstot drošības sajūtu. Ļoti būtiski, ka vecāki ir līdzās brīžos, kad notiek pāreja no viena dienas notikuma pie nākamā, jo tieši šī pāreja samazina vai pat liek zaudēt kontroli pār emocijām. Vecāku atbalsts, iedrošinājums vai savlaicīgs atgādinājums, ka priekšā pārmaiņas, ir īpaši svarīgs pārejas brīžos.

Kā liecina aptauja, vidēji katrs piektais vecāks atzīst, ka viņa bērnam ir uzvedības problēmas: 21 procents vecāku novērojuši saviem bērniem biežas dusmu lēkmes, un 18 procenti norāda, ka viņu bērni ir ātri aizkaitināmi un mēdz būt agresīvi. Tomēr vairāk nekā puse (54 procenti) vecāku uzskata, ka tas nav nekas īpašs un ar laiku pāries pats no sevis. 37 procenti domā, ka tas ir normāli, jo bērns vienkārši ir aktīvāks nekā citi bērni. Kopumā tikai katrs ceturtais ir vērsies vai plāno vērsties pēc palīdzības pie profesionāļiem. Tomēr jāpatur prātā, ka ir noteiktas pazīmes, kas liecina – palīdzība vajadzīga nekavējoties.

* Aptauju veicis pētījumu centrs SKDS 2022. gada maijā, aptaujājot 350 respondentu, kuriem ir 4–9 gadus veci bērni.

Kampaņas "Draugi no citas planētas" rīkotāji – Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) kopā ar farmācijas uzņēmumu "Olainfarm".