Ne gluži teicamnieks tēta lomā. Juris Baļķens par dienesta savienošanu ar bērnu audzināšanu

Ar Juri sarunājamies platformā "Zoom": viņa ģimenes dzīvesvieta ir Ventspilī, bet darbs – Liepājā. Lai vienkāršotu un paātrinātu mūsu satikšanos, saruna notika tiešsaistē. Juris tās laikā daudz smaida, joko, bet, aizrunājoties par patriotiskām tēmām, sekundes laikā kļūst nopietns, un redzams, ka Latvija viņam ir dārga, tādēļ arī šīs vērtības – mīlēt savu dzimto valsti – viņš māca saviem bērniem. Juris atzīst, ka visi viņa bērni zina Lāčplēša dienas nozīmi un to, ka tā nav Lāčplēša dzimšanas diena. Tāpat viņa bērni zinot – dzirdot Latvijas himnu, ir jānoņem cepure. Par to arī šajā stāstā – kā un kādēļ Juris izvēlējās dienēt bruņotajos spēkos, kā veidojās viņa ģimene un kādas vērtības vecāki vēlas bērnos ieaudzināt, lai viņi būtu laimīgi un sabiedrībai noderīgi savas valsts pilsoņi.

Kad nejaušība nosaka dzīves likteni: dienestā 23 gadus

Juris, tāpat kā viņa sieva, ir no Piltenes. Kā pats saka – dienestā nonācis nejauši. "Līdz vidusskolai man nebija teju nekādas domas un intereses, kādu profesiju apgūt. Tā kā pats esmu no daudzbērnu ģimenes – esam četri brāļi –, vecākiem nebija iespēju apmaksāt augstskolas. Tā 12. klasē mēs, trīs čaļi, izdomājām, ka varētu iet mācīties uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, jo tur bija bezmaksas dzīvošana, ēdināšana, un arī stipendija toreiz bija daudz lielāka nekā citās augstskolās. No trīs mazpilsētas džekiem iestājāmies divi un abi arī pabeidzām. Tas bija 1999. gadā. Otrs no mums abiem tagad ir Patruļkuģu eskadras komandieris, mans skolasbiedrs," stāsta Juris.