10 gadus vecais Reinis izaudzējis brangu ķirbju ražu un cer nopirkt piekabi

10 gadus vecais Reinis mācās Mārupes ģimnāzijā, atklāj Laila, piebilstot – zēns savā vecumā jau ir ļoti nopietns un pieaudzis. Laukiem viņa sirdī ir īpaša vieta, un turp, pie onkuļa un omes uz bioloģisko zemnieku saimniecību Sējas novadā, Reinis dodas pie katras izdevības. "Viņš onkulim palīdz vest sienu, pieņemt teļus, pienest ūdeni un dzirdināt. Viņš ļoti mēģina iesaistīties saimniecības darbos. Reinim šobrīd ir nostāja – tas viss kaut kādā mērā ir arī viņa." Tieši šo iemeslu dēļ mārupietim pagaidām šķiet – kad izaugs liels, būs lauksaimnieks, un savu ikdienu pavadīs laukos. "Ome bieži zvana un prasa Reiņa viedokli, piemēram, kā sauksim jauno teliņu. Ja nemaldos, tad pusei ganāmpulka ir viņa sadoti vārdi! Vārdus dod arī Reiņa mazā māsa Elīna, abi vārdiņus izdomā kopā."

Nopietnāka pievēršanās ķirbju audzēšanai izvērtusies pavisam nejauši, stāsta Laila. "Pagājušajā gadā iestādījām pāris ķirbju, sanāca ļoti liela raža. Kur tos ķirbjus likt? Bērniem parasti patīk tirgoties, tāpēc Reinis teica: "Vedam mājās!" Atvedām uz Mārupi, un pie vārtiņiem viņš visus tos ķirbjus iztirgoja. Protams, kaut ko aizvedām un pārdevām arī kolēģiem – bet nu tā, lai bērnam vismaz būtu prieks."

Kā jau mazam un ambiciozam cilvēkam, Reinim radās ideja no mājās palikušajiem ķirbjiem ievākt sēklas. Respektīvi – šī gada ķirbji izauguši no zēna ievāktajām sēklām. Pats savāca, kaltēja, lika pa burciņām, stādīja un veda uz laukiem, atklāj Reiņa mamma. "Ņemot vērā Reiņa ambīciju, mums bija jāpalīdz – nebija variantu! Onkulis nopirka plēvi, lai būtu vieglāk sastādīt. Lai viss būtu saprotamāk un nopietnāk." Ar Reiņa un domubiedru gādību zemē tika ielikti 50 stādi, kas, kā uzskata Laila, nav nekas daudz, taču tāpat prasa gana lielu aprūpi.

Tā kā zēns vēl ir iesācējs ķirbju audzēšanā, gan onkulis, gan arī citi palīdzējuši ar ieteikumiem, piemēram, ka konkrētajā brīdī derētu ķerties pie mēslojuma vai izkaplēšanas. "Taču to visu iet un dara pats Reinis," stāsta viņa mamma. "Viņš ir ārkārtīgi apķērīgs un nopietns savā vecumā. Māsa drusciņ šo to palīdzēja, kaut kādas mazākas lietiņas, bet principā pats. Šad un tad viņu pabikstām, jo ir kaut kādas lietas, kuras viņš nezina, piemēram, kad ir jānovāc vai kad vajadzētu pamēslot. Mēs to negribam darīt, jo pašiem nemaz tam nav laika, līdz ar to jādara Reinim pašam," teic Laila, uzsverot – dēlam jāsaprot, ka savas idejas un plānus jāmācās attīstīt pašam. "Un, ja arī nesanāks, viņam pašam jāsaskaras ar šo neveiksmi."

Šogad izdevies no lauka novākt aptuveni 140 ķirbju, tāpēc Reiņa entuziasms par oranžo ogu audzēšanu noteikti nekur nav zudis. "Redzēs, kāds būs realizācijas process. Ja neizdosies nopelnīt naudiņu un ķirbjus nebūs kur likt, tad, iespējams, nāks vilšanās. Savukārt, ja vismaz pusi izdosies veiksmīgi pārdot, domāju, ka darīs atkal. Un tad jau var likt nevis 50, bet 100 stādiņus – skatīties uz to nopietnāk." Reiņa mamma gan piebilst, ka šogad ķirbīši izauguši mazāki nekā pirms gada, tāpēc dēlam sacījusi: "Nu, lūk, Reini, šoziem tev ir uzdevums lasīt un pētīt, kāpēc tā sanāca. Tā kā šī ir bioloģiskā saimniecība, paļāvāmies uz dabu. Respektīvi – nākamgad viņam jāsper solis uz priekšu, jāiegūst zināšanas, ka varbūt jāpagriež lapas vai kaut kas cits jāizdara. Rosinu dēlu šogad pētīt un lasīt pašam."

Lai gan realizācijas process nupat tikai sācies, Reinim jau ir skaidrs, kur viņš naudiņu tērēs. "Tētis Reinim uzdāvināja krosa motociklu, ar kuru viņš pa laukiem braukā. Un, tā kā laukos tik bieži nesanāk būt, viņš ļoti vēlas nopirkt piekabi, kuru pielikt pie mašīnas, lai varētu motociklu atvest uz Mārupi vai kaut kur citur – pa kādu lauku pabraukāt. Tātad šogad mērķis ir tikt pie piekabes."