Pasakas mēdz dēvēt par tautas sapņiem. Tās esot tīra kolektīvās bezapziņas izpausme, kas atspoguļo cilvēka psihē mītošos arhetipus precīzā un kodolīgā formā, kā arī piedāvā mums pavedienus sabiedrības domāšanas izprašanai. Pētnieki, psihoanalītiķi un psihoterapeiti ir vienisprātis, ka pasakas, tajās iekļautie tēli un notikumi nav uztverami tieši – ir nepieciešams tulkot to pārnesto, metaforisko, simbolisko nozīmi.
Tomēr uzskati par to, kas ir pasakas, kā tās radušās un tulkojamas, atšķiras. Šajā rakstā, ko sagatavojuši lasīšanas veicināšanas projekta "Bibliotēka" eksperti, tiek apskatītas vairākas interpretācijas par šo tēmu.
Frederiks Makss Millers (Friedrich Max Müller): pasakas ir valodas slimība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
