"Labdien! Pirms pāris nedēļām noslēdzu laulību ar sievieti, kurai ir piecus gadus vecs bērns no iepriekšējām attiecībām, kurās laulība netika noslēgta, un bērns dzīvo kopā ar māti kopš sešu mēnešu vecuma (kopš brīža, kad attiecības izjuka). Kopš tā brīža bērna tēvs izrāda kaut kādu interesi par bērnu (kaut arī tā nav liela) un maksā alimentus, kaut arī sākumā atteicās to darīt, un ir izteicis ultimātu, ka mums bērns ir jānogādā pie viņa (apmēram 110 kilometrus no mūsu pašreizējās dzīvesvietas), jo viņš atsakās pats braukt pakaļ bērnam. Vai un kā mēs turpmāk varam nemērot šo ceļu, lai vienu reizi pāris mēnešos aizvestu bērnu, bet liktu bērna tēvam pašam atbraukt pēc sava bērna? Kādas ir mūsu tiesības/iespējas bērnam mainīt vai pievienot papildu uzvārdu, jo mātei ir mainīts uzvārds (bērnam jau kopš dzimšanas ir tēva uzvārds)? Kādas ir manas tiesības uz bērnu, kurš bioloģiski nav mans, bet ir laulātās bērns? Paldies!" pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Emīls.
Atbild LV portāla pārstāve Edīte Brikmane: "Pirmā jautājuma daļa skar bērna tēva un bērna tiesības uz saskarsmi. Likumā nav precīzi noteikts, kā tiek īstenotas tiesības uz saskarsmi.
Civillikuma 181. pants nosaka: "Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).
Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem."
Vecākiem par to ir savstarpēji jāvienojas, nevis jāuzstāda ultimāti.
Ja vienošanās nav iespējama, tad saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība ir jānosaka tiesā.
Tiesai var lūgt ļoti precīzi noteikt gan tikšanās biežumu un laikus, kā arī risināt jautājumus par to, kurš no vecākiem ir atbildīgs par bērna nogādāšanu pie otra no vecākiem. Šajā gadījumā būtu jāvērtē, kāds ir iemesls, kāpēc bērna tēvs nevar (vai nevēlas) atbraukt pakaļ savam bērnam un parūpēties par viņa drošu nogādāšanu atpakaļ mājās. Piemēram, ja nav personīgā transportlīdzekļa, tad ir iespēja izmantot sabiedrisko transportu. Jāatceras, ka bērna tēvam ir saistoši vairāki ar bērna aizgādību saistīti jautājumi, ne tikai pienākums kopā pavadīt laiku.
Uzvārda maiņa
Lakoniski atbildot uz otru jautājuma daļu par bērna uzvārdu, – to ir iespējams mainīt pēc bērna mātes laulībām, taču tikai ar bērna tēva piekrišanu.
Bērna uzvārda maiņu var veikt tikai likumā noteiktajos gadījumos. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem civilstāvokļa aktu reģistru papildina un bērnam maina uzvārdu, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu:
- pēc vecāku laulības noslēgšanas, vecāku laulības šķiršanas, tēva vai mātes laulības noslēgšanas, tēva vai mātes laulības šķiršanas, pēc tēva vai mātes uzvārda maiņas;
- ja bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno atsevišķo aizgādību.
Ja vēlaties bērniem dot mātes pēclaulības uzvārdu, to iespējams darīt, pamatojoties uz minēto Ministru kabineta noteikumu 134.7 punktu, – pēc mātes laulības noslēgšanas. Jebkurā no šiem gadījumiem uzvārda maiņai bērnam ir jāsaņem bērna tēva piekrišana, ko var noformēt pie zvērināta notāra.
Gadījumos, ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, Civillikuma 151. pants paredz, ka uzvārdu nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma.
Bērna mātes vīra tiesības attiecībā uz laulātās bērnu
Svarīgi saprast, ka uzvārda maiņa bērnam pilnīgi neko nemaina attiecībā uz bērna bioloģiskā tēva pienākumiem un tiesībām bērna aizgādības jautājumos, kā arī nepalielina bērna mātes laulātā tiesības attiecībā uz bērnu.
Ja persona juridiski nav bērna tēvs, proti, tā nav ierakstīta bērna dzimšanas apliecībā kā bērna tēvs, tā nav bērna likumiskais pārstāvis, līdz ar to tai nav nekādu likumisku tiesību vai pienākumu attiecībā uz bērnu. Ja vēlaties iesaistīties bērna audzināšanā, lai kārtotu dažādus jautājumus saistībā ar bērna veselības aprūpi, izglītību, ir nepieciešams nokārtot mātes izdotu pilnvaru. Savukārt jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, galavārds vienmēr būs bērna juridiskajiem vecākiem. Situāciju var mainīt tikai adopcija."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
