"Labdien! Pirms pāris nedēļām noslēdzu laulību ar sievieti, kurai ir piecus gadus vecs bērns no iepriekšējām attiecībām, kurās laulība netika noslēgta, un bērns dzīvo kopā ar māti kopš sešu mēnešu vecuma (kopš brīža, kad attiecības izjuka). Kopš tā brīža bērna tēvs izrāda kaut kādu interesi par bērnu (kaut arī tā nav liela) un maksā alimentus, kaut arī sākumā atteicās to darīt, un ir izteicis ultimātu, ka mums bērns ir jānogādā pie viņa (apmēram 110 kilometrus no mūsu pašreizējās dzīvesvietas), jo viņš atsakās pats braukt pakaļ bērnam. Vai un kā mēs turpmāk varam nemērot šo ceļu, lai vienu reizi pāris mēnešos aizvestu bērnu, bet liktu bērna tēvam pašam atbraukt pēc sava bērna? Kādas ir mūsu tiesības/iespējas bērnam mainīt vai pievienot papildu uzvārdu, jo mātei ir mainīts uzvārds (bērnam jau kopš dzimšanas ir tēva uzvārds)? Kādas ir manas tiesības uz bērnu, kurš bioloģiski nav mans, bet ir laulātās bērns? Paldies!" pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Emīls.
Atbild LV portāla pārstāve Edīte Brikmane: "Pirmā jautājuma daļa skar bērna tēva un bērna tiesības uz saskarsmi. Likumā nav precīzi noteikts, kā tiek īstenotas tiesības uz saskarsmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
