Kā izaudzināt dzīvei labi adaptētu bērnu: vienkāršas stratēģijas vecākiem

Psihoterapeite Emija Morīna, kura ir arī grāmatas "13 lietas, no kurām izvairās spēcīgas personības" autore portālā "Fatherly" atklāj astoņas stratēģijas, kas bērnam varētu palīdzēt labāk tikt galā ar stresu, nebaidīties atteikt un pieņemt atteikumu, un problēmas uztvert kā īslaicīgu šķērsli savā ceļā. Morīna stāsta, kā bērniem iemācīt tikt galā ar sīkām grūtībām, lai neļautu daudz nopietnākām problēmām izsist sevi pavisam no sliedēm.

Ja visu laiku sargāsi bērnu jebkurās situācijās, viņš neiemācīsies rīkoties patstāvīgi. Grūtības un centīgs darbs ir daļa no dzīves, bet dažreiz būs pat ļoti smagi. Bērni, kuri to saprot, daudz labāk pielāgojas jebkādiem apstākļiem.

"Vecāku uzdevums – palīdzēt bērnam attīstīt psiholoģiskās noturības prasmes, un atbalstīt, kad viņu piemeklējušas kādas grūtības," saka Morīna.

Tikt galā ar vārdiņu "nē" ir ļoti svarīga prasme, un Morīna min piemēru, kad to var attīstīt. Iedomājies, ka tavs bērns nav paņemts sporta komandas sastāvā. Protams, ka tev gribas piezvanīt trenerim un pacensties visu nokārtot. Bet nesteidzies. Atteikums palīdzēs bērnam apgūt labu dzīves mācību: neveiksme nav pasaules gals. Un bērnam ir pietiekami daudz spēka, lai tiktu galā ar šo neveiksmi, bet pēc tās allaž ir cita izvēle.

"Kad bērni stāsta par saviem sarežģījumiem, viņi bieži cenšas novelt atbildību uz citiem. Piemēram, bērns ir slikti uzrakstījis kontroldarbu un saka, ka skolotāja nav pienācīgi izskaidrojusi mācību vielu. Protams, vecākiem tik ļoti gribas atbalstīt savu atvasi: nostāties viņa pusē, padarīt situāciju daudz taisnīgāku. Bet tas var būt bīstami," uzsver Morīna.

Bērnam ir jāpaskaidro, ka dzīve mēdz būt netaisna, taču viņam ir pietiekami daudz spēka, lai to pieņemtu. Vecāku centieni visu izlabot bērnā nostiprina pārliecību, ka ar viņiem kāds ir izrīkojies nepareizi, ka viņš ir upuris. Un ja tas atkārtojas atkal un atkal, bērnā var attīstīties tāda iemācīta bezpalīdzība. Nepieļauj to!

Ja bērnam ir nepieciešamas kādas prasmes vai instrumenti, lai atrisinātu kādu problēmu patstāvīgi, pacenties tās viņam sniegt. Neatstāj bērnu bez atbalsta un neignorē faktu, ka viņam ir emocionāli grūti. Te ir svarīgi ievērot līdzsvaru: parādīt, ka tu saproti bērnu un tu viņam jūt līdzi, taču savlaicīgi paiet maliņā un sniegt viņam iespēju pašam tikt galā ar problēmu.

Kad bērni nespēj pateikt par savām jūtām, viņi parasti tās uzveļ citiem. Un tāpēc viņi izaug par cilvēkiem, kuri nezina, ko darīt ar dusmām vai skumjām. Palīdzi bērnam justies komfortabli, kad viņi skaļi runā par savām emocijām Tas iemācīs viņiem domāt par to, kas ir izraisījis šīs nepatīkamās jūtas, un vieglāk tās izturēt.

Citiem vārdiem sakot, ja bērns var pateikt: "Es dusmojos", viņš ar mazāku varbūtību kādam iesitīs, lai to parādītu.

Piemēram, radi "nomierināšanās komplektiņu" no zīmējumiem un plastilīna, un atgādini par to bērnam ikreiz, kad viņš ir sakreņķējies. Tas pieradinās pie domas, ka mēs paši esam atbildīgi par savām jūtām un paši spējam sevi nomierināt. Morīna vēl papildina, ka šāds komplektiņš arī pakāpeniski nostiprinās spēju tikt galā ar sarežģītām situācijām.

Vecāku kļūdas ir iespēja bērnam parādīt, ka mēs visi piedzīvojam neveiksmes. Jebkurš cilvēks var sadusmoties un kādam uzkliegt vai piemirst par svarīgu lietu. Taču vecākiem ar savu piemēru ir jāparāda, kā atzīt savas kļūdas un labot tās. Tas bērnam sniegs izpratni, ka viss var kļūt labāk, ja vien godīgi pats pateiksi par savu neveiksmi un pacentīsies labot izdarīto.

Parasti saka: "Tu nopelnīji tik labu atzīmi, jo esi gudrs". Lai gan labāk būtu teikt: "Tu saņēmi labu atzīmi, jo cītīgi mācījies". Pirmais variants var novest pie ilgstošām negatīvām sekām, norāda Morīna.

"Ja slavēsi tikai par rezultātiem, bērni var sākt arī špikot, domājot, ka vissvarīgākais ir iegūt labu atzīmi, un nav svarīgi, kādā veidā tas sasniegts. Bet vecākiem būtu jāmāca bērnus būt godīgiem un labestīgiem, pieliekot zināmus pūliņus. Tāpēc labāk ir slavēt par centieniem. Bērns, kurš zina, ka cenšanās ir svarīgāka par rezultātiem, vieglāk arī spēs pārciest kādas neveiksmes un atteikumus pieaugušo dzīvē," skaidro speciāliste.

Turpinājumā lasi portāla "Cālis" arhīva rakstus, kuros citi speciālisti skaidro, kā bērnus pareizi slavēt un kāpēc vispār tas jādara, kas bērniem jāiemāca līdz zināmam vecumam, lai pašam būtu vieglāk dzīvot vēlākos gados, kāpēc bērnam jāļauj kļūdīties un kā iemācīt izlādēt dusmas veidos, kas nekaitē citiem.

Mēdz teikt, ka bērni ir savu vecāku spogulis. Ko būsi ielicis savas atvases dzīves pamatos, tas viņu balstīs visu turpmāko dzīvi. Pateikt "paldies", būt pieklājīgam, neaprunāt citus - šķietami sīkumi, taču pat tie jāiemāca bērnam, lai dienās izaugtu krietns cilvēks.

Lasīt vairāk

Katram bērnam dzīvē nāksies saskarties ar situācijām, kad vajadzēs aizstāvēt savas tiesības un viedokli, parādīt vīrišķību un neatlaidību. Neļaut sevi apmelot, atteikties no piedāvātā, cigaretēm vai alkohola, nesmieties kopā ar citiem par jauno klasesbiedru, aizstāvēt sevi no cita bērna agresijas izpausmēm.

Lasīt vairāk

Pozitīvi komplimenti ikvienam cilvēkam ceļ pašapziņu un liek justies labāk, tomēr uzslavai ir pilnībā cita pievienotā vērtība, ja tā nākusi no kāda tuva un svarīga cilvēka mutes. Bērnu supervaroņi ir viņu vecāki, kuru sacītajam ir dubults spēks, taču reizēm pieaugušajiem aizmirstas, cik nozīmīgi ir teikt uzslavas.

Lasīt vairāk

Vecāki saviem bērniem vēlas sniegt tikai to labāko, ieskaitot arī audzināšanu. Ja mammas un tēti tā cenšas, kāpēc gan daži bērni izaug par ļaunām, asociālām personībām?

Lasīt vairāk

Daudziem bērniem patīk zīmēt, bet pieaugot, mēdz gadīties, ka vēlēšanās zīmēt un radīt citus radošus darbus, noplok. Zināms, ka maziem bērniem zīmēšana bieži vien ir vien dažu švīku uzvilkšana uz papīra lapas, izmantojot vienas krāsas zīmuļus. Un tas ir tikai dabiski!

Lasīt vairāk

Starp tūkstošiem vārdu, ko ikdienā sakām saviem bērniem, ir daži, no kuriem viņi kļūst stiprāki, gudrāki, sirsnīgāki un pārliecinātāki par sevi. Kas tie par vārdiem?

Lasīt vairāk

Vai pasaulē vispār eksistē vecāki, kuri nevēlētos lepoties ar saviem bērniem? Taču, pastāvīgi dzenoties pēc panākumiem un slavējot bērnu, viņš var izaugt par cilvēku, kurš nav gatavs nedz kļūdām, nedz neveiksmēm un zaudējumiem. Bet šādu ļaužu dzīvē ir ne mazums. Kā gan tādam bērnam adaptēties sūrajā dzīves realitātē pēc skolas, un vēl svarīgāk, – kā pieņemt faktu, ka ne visi un ne vienmēr viņu slavēs, izsakot pateicību un uzmundrinošus vārdus?

Lasīt vairāk

Jauna mācību gada sākšanās mazāko klašu bērniem ir satraukumiem pilns dzīves posms, tādēļ viņiem ļoti vajadzīgs vecāku atbalsts un iedrošinājums, kas palīdz iejusties mācību ritmā un vairo pārliecību par saviem spēkiem. Biedrības "Skalbes" direktore, psiholoģe Zane Avotiņa iesaka iedarbīgus veidus, kā uzslavēt un iedrošināt bērnu sekmīgām skolas gaitām.

Lasīt vairāk

Mēdz sacīt, ka mūsdienās bērni ir tik nepaklausīgi, un bieži pie tā vaino tieši viņu nepareizo audzināšanu. Vecākiem nākas saskarties ar to, ka bērni nespēj kontrolēt savu uzvedību vai valdīt pār emocijām. Ko darīt un kā bērniem iemācīt paškontroli?

Lasīt vairāk

Kuram gan patīk būt zaudētājos!? Taču, ja pieaugušie prot valdīt pār savām emocijām un saprast, ka neveiksme nav pasaules gals, tad bērni gan bieži vien ļoti stipri pārdzīvo kādas savas kļūmes. Kā bērnam iemācīt pieņemt zaudējumu bez histērijas un asarām?

Lasīt vairāk

Bailes kļūdīties bērns var piedzīvot dažādos vecumposmos, bet īpaši – skolas vecumā. Šīs bailes, loģiski, pavada stress. Kļūdīšanās – nezināšanas vai neuzmanības dēļ – graujoši ietekmē ne tikai atzīmes dažādos mācību priekšmetos, bet arī pašvērtību, savukārt nākotnē – karjeras veidošanu kopumā. Nereti kļūdu pieļaušana viennozīmīgi tiek vērtēta kā kaut kas negatīvs: kopš bērnības mēs tās uztveram kā rīcības rezultātu, nevis kā daļu no procesa, mums ir visai ierasti rāt sevi un citus par kļūdām un kaunēties par tām.

Lasīt vairāk

Neviens precīzi nezina, kādām spējām būtu jāpiemīt bērnam, lai viņš labi veidotu savu nākotni, taču visi par to izsaka savas domas. Pašu vecāki un partnera vecāki, draugi, māsas un brāļi, darba kolēģi. Arī pašiem dažreiz ienāk prātā: kas man līdz šim ir labi izdevies? Ko es pēdējā laikā esmu izlasījis? Ko es gribētu darīt pavisam citādāk, nekā darīja mani vecāki?

Lasīt vairāk

Dusmas ir emocijas, kuras mazi bērni vēl neprot kontrolēt. Kā šīs emocijas padarīt mazāk postošas un palīdzēt bērnam tikt ar tām galā?

Lasīt vairāk

Dusmu izrādīšana ar agresijas palīdzību – dabiska cilvēka reakcija kā atbilde uz kādiem nepatīkamiem apstākļiem. Taču, ja pieaugušais prot savaldīties, bērns vēl nav pieradis kontrolēt savas emocijas, un savu neapmierinātību izsaka spilgti un spontāni. Ko darīt?

Lasīt vairāk