"Bērnam augot, dažkārt epilepsijas lēkmes beidzas pašas, tās dēvē par pašlimitējošām epilepsijas formām, kas parasti nerada attīstības un mācīšanās traucējumus. Tad nepieciešama tikai bērna veselības novērošana, kuru veic neirologs. Ja ir jāsāk ārstēšana, pirmā izvēle parasti ir medikamenti, taču aptuveni 20-30 procentos gadījumos epilepsijas pacientiem tie nepalīdz pietiekoši efektīvi. Tad ieteicama ķirurģiska ārstēšana. Esam gandarīti, ka tagad daudzu bērnu, kuriem nākas sadzīvot ar epilepsijas lēkmēm, iespējas ārstēties par valsts budžeta līdzekļiem paplašinājušās un pieejams viens no efektīvajiem risinājumiem epilepsijas ķirurģiskā ārstēšanā – klejotājnerva stimulācijas terapija jeb VNS terapija," skaidro Jurģis Strautmanis, Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs.
Pacientam krūškurvja priekšējā sieniņā tiek ievietots elektrisko impulsu ģenerators, kuru caur elektrodu savieno ar klejotājnervu. Ar stimulatora palīdzību pa klejotājnervu veicot galvas smadzeņu elektrisko stimulāciju, tiek izjaukts patoloģiskais neironu darbības ritms. Tas lielākajai daļai pacientu pakāpeniski mazina lēkmju smagumu, daudzumu un ilgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
