Ne bū, ne bē? Kādēļ lielai daļai latviešu bērnu skolā neizdodas apgūt krievu valodu

"Stulbi, jo vienīgā sliktā atzīme sekmju izrakstā – sešinieks – man bija krievu valodā, kas vidējo novilka uz leju,", "Ja nebūtu treniņu, kuros apkārt skan krievu valoda, no mācīšanās skolā – faktiski nulle", "Sākumā krievu valodu mācījos ar prieku, visu sapratu, bet vienā brīdī mums uzreiz uzgrūda tādus tekstus, ka tālāk viss aizgāja pilnīgā dimbā", "Lai piedod skolotāja, bet "krieveni" skolā izvilku tikai uz špikošanu, uz dullo piemērojot kaut kādus vārdiņus, bet mājasdarbos palīdzēja vecāki". Tie ir citāti no sarunām ar vecākiem un jauniešiem no latviešu ģimenēm, kas skolā vairākus gadus mācījušies krievu valodu kā otro svešvalodu, taču rezultāti ir vāji, ļoti vāji. Citiem esot nedaudz labāk, pamatā tiem, kam rados ir krievu valodā runājošie vai šajā valodā runā kaimiņu bērni.

Paaudze, kas piedzīvojusi Padomju Savienības laikus, krievu valodu uztvēra teju kā pašsaprotamu saziņas līdzekli ikdienā – laukos mazāk, lielajās pilsētās vairāk, un skolā to latviešu bērniem mācīja jau no 1. klases. Mūsdienu paaudzei krievu valoda skolā tiek mācīta kā otrā svešvaloda – šobrīd no 4. klases, iepriekš – no 6. klases. Kā uzsver speciālisti izglītības sistēmā, tagad ir labāk: jo agrīnākā vecumā bērnam tiek piedāvāta jauna valoda, jo labāk. Tiesa, arī pašreizējā kārtībā ir trūkums – otrai svešvalodai atvēlēta viena mācību stunda nedēļā. Jaunas valodas apguvei tas ir daudz vai maz, spriediet paši. Speciālisti saka: daudz par maz.

Šajā rakstā centīsimies saprast, kādēļ krievu valodas apguve nevedas tā, kā to vēlētos skolēnu vecāki, arī paši bērni, vai bērniem vispār pastāv iespēja izvēlēties, kādu svešvalodu kā otro apgūt, un kādas izmaiņas likumdošanā patlaban gatavo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Izvērtējot reālo situāciju, izmaiņas esot jāveic steidzamākā kārtā, un ministrijai būs jārod risinājumi, kā to izdarīt. Proti, plānots, ka skolām drīzumā būs obligāti jāpiedāvā apgūt kādu no Eiropas Savienībā (ES) atzītajām pamatvalodām kā otro svešvalodu, jo patlaban puse no visām Latvijas skolām šādu iespēju nemaz nepiedāvā. Sak, vēsturiski mācām krievu valodu un punkts. Kādam nepatīk? Meklējiet sev citu skolu! Turpmāk skolām nāksies papūlēties, meklējot citu valodu pedagogus. Bet par to visu plašāk turpmākajās rindās.