Paaudze, kas piedzīvojusi Padomju Savienības laikus, krievu valodu uztvēra teju kā pašsaprotamu saziņas līdzekli ikdienā – laukos mazāk, lielajās pilsētās vairāk, un skolā to latviešu bērniem mācīja jau no 1. klases. Mūsdienu paaudzei krievu valoda skolā tiek mācīta kā otrā svešvaloda – šobrīd no 4. klases, iepriekš – no 6. klases. Kā uzsver speciālisti izglītības sistēmā, tagad ir labāk: jo agrīnākā vecumā bērnam tiek piedāvāta jauna valoda, jo labāk. Tiesa, arī pašreizējā kārtībā ir trūkums – otrai svešvalodai atvēlēta viena mācību stunda nedēļā. Jaunas valodas apguvei tas ir daudz vai maz, spriediet paši. Speciālisti saka: daudz par maz.
Šajā rakstā centīsimies saprast, kādēļ krievu valodas apguve nevedas tā, kā to vēlētos skolēnu vecāki, arī paši bērni, vai bērniem vispār pastāv iespēja izvēlēties, kādu svešvalodu kā otro apgūt, un kādas izmaiņas likumdošanā patlaban gatavo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Izvērtējot reālo situāciju, izmaiņas esot jāveic steidzamākā kārtā, un ministrijai būs jārod risinājumi, kā to izdarīt. Proti, plānots, ka skolām drīzumā būs obligāti jāpiedāvā apgūt kādu no Eiropas Savienībā (ES) atzītajām pamatvalodām kā otro svešvalodu, jo patlaban puse no visām Latvijas skolām šādu iespēju nemaz nepiedāvā. Sak, vēsturiski mācām krievu valodu un punkts. Kādam nepatīk? Meklējiet sev citu skolu! Turpmāk skolām nāksies papūlēties, meklējot citu valodu pedagogus. Bet par to visu plašāk turpmākajās rindās.
Mērķis nav izskaust krievu valodas mācīšanu, bet paplašināt izvēles iespējas
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
